Vai savā dzīvē atveram durvis Jēzum?

“Lai kristieši raugās uz “lielo” Jāni Kristītāju kā uz Jēzus pazemīgās liecības piemēru, kas noliedz pats sevi līdz pat nāvei, lai norādītu uz Dieva Dēla atnākšanu,” pamudināja pāvests šīrīta Svētās Mises homīlijā. Ar šo aicinājumu viņš vērsās arī pie laulāto pāriem, kas bija klātesoši Svētās Martas nama kapelā. Viņi atzīmēja 50 laulības gadus.

Šīsdienas liturģija, tāpat kā pēdējās divās dienās, liek pārdomāt par Jāni Kristītāju kā par liecinieku. Viņa aicinājums liecināt par Jēzu, norādīt uz Jēzu, ir kā lukturis, salīdzinot ar pašu gaismu:

“Lukturis rāda, kur ir gaisma, liecina par gaismu. Viņš bija balss. Par sevi viņš teica: “Esmu balss, kas sauc tuksnesī. Viņš bija balss,  taču balss, kas liecina par Vārdu, norāda uz Vārdu, uz Dieva Vārdu. Viņš pats bija tikai balss. Viņš, grēku nožēlas sludinātājs, kurš kristīja. Viņš bija kristītājs, kurš skaidri saka: “pēc manis nāks cits, kurš ir stiprāks par mani, ir lielāks par mani, un kuram es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. Viņš jūs kristīs ar Svētā Gara uguni.”

Jāņa piemērs, tātad, ir provizorisks, kurš norāda uz definitīvo, un definitīvais ir Jēzus. Pāvests uzsvēra, ka tas ir Jāņa Kristītāja lielums, kas parādījās ikreiz, kad tauta un likuma zinātāji viņam jautāja, vai viņš ir Mesija. Jānis Kristītājs tad skaidri atbildēja: “Es tas neesmu”.

“Šī provizoriskā, bet skaidrā, spēcīgā atbilde ir lāpa, kas nav ļāvusi sevi apdzēst lepnības vējam, šī balss, kas nav ļāvusi sevi noklusināt lepnības spēkam, vienmēr kļuva par tādu, kas norāda uz otru un atver durvis citai liecībai, Tēva liecībai, par kuru Jēzus šodien saka: “Mana liecība ir stiprāka par Jāņa liecību un tā ir no Tēva. Un Jānis Kristītājs šai liecībai atver durvis.” Ir dzirdama Tēva balss: “Tas ir mans Dēls!” Jānis bija tas, kas šīs durvis atvēra. Jānis ir liels, jo sevi viņš vienmēr nostāda malā”.

Pāvests piebilda, ka Jānis ir pazemīgs, viņš noliedz sevi, un iet pa ceļu, pa kuru vēlāk gāja Jēzus, proti, iztukšojot sevi. Un tā tas bija līdz beigām – cietuma celles tumsā viņam tika nocirsta galva kādas dejotājas kaprīzes dēļ, kādas laulības pārkāpējas skaudības un dzērāja vājuma dēļ.

Vēršoties pir klātesošajiem Svētās Mises dalībniekiem – reliģiskajiem, bīskapiem un laulātajiem, kas atskatās uz 50 kopdzīves gadiem, pāvests teica:

“Šodien ir skaista diena, lai uzdotu jautājumus par savu kristīgo dzīvi – vai tajā vienmēr ir bijis Jēzum atvērts ceļš, vai dzīve ir bijusi piepildīta ar šo žestu, proti, norādīt uz Jēzu. Pateikties un pēc 50 gadiem ar šo jauno vecumu, jeb, kā labs vīns novecojušo jaunību iet uz priekšu un turpināt būt par Jēzus lieciniekiem. Lai Jānis, lielais liecinieks jums palīdz šai jaunajā ceļā, ko šodien jūs pēc 50 gadiem priesterībā, konsakrētajā dzīvē un laulībā no jauna atsāksiet!”

I. Šteinerte/VR