Pāvesta pārdomas par pārlieku stingriem priesteriem

Priesteri ir aicināti būt par Dieva mīlestības lieciniekiem, nevis par starpniecības aģentiem, kas domā tikai par savām interesēm, – piektdienas rīta dievkalpojumā sacīja Francisks. Uzrunājot Svētās Martas nama kapelā sapulcējušos ticīgos, pāvests norādīja uz kārdinājumiem, kas apdraud priesteru kalpojumu. Viņš brīdināja no pārlieku stingriem priesteriem, kuri uzliek ticīgajiem daudzas smagas nastas, kurām paši pat nepieskaras.

Skaidrojot piektdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu, kurā Jēzus runā par ļaužu nemitīgu žēlošanos, pāvests salīdzināja tos ar kaprīziem bērniem. “Arī šodien,” atzina Francisks, “ir ļoti daudz neapmierinātu kristiešu, kuri tā arī nespēj saprast, ko Kungs viņiem māca, nespēj saprast Evaņģēlija būtību.” Šajā kontekstā pāvests runāja arī par neapmierinātiem priesteriem, kuri nodara lielu ļaunumu. Viņi izdomā aizvien jaunus plānus, viņu sirdis ir tālu no Jēzus loģikas un tāpēc bieži žēlojas un ir noskumuši.

Priesteris ir starpnieks starp Dievu un ticīgo tautu, sacīja Svētais tēvs. “Starpnieks velta savu dzīvi, lai vienotu abas puses. Tas ziedo savu dzīvību, ziedo pats sevi. Tāda ir cena: dzīvība. Tas maksā ar savu dzīvi, nogurumu, darbu, daudzām lietām, lai vienotu ganāmpulku, lai cilvēkus vestu pie Jēzus. Svētais Pāvils Vēstulē filipiešiem norāda uz Kristu, kas atteicās no sevis, pieņemdams kalpa veidu, lai visus vienotu. Viņš bija paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei. Tāda ir Jēzus loģika: atteikties no sevis, ziedot savu dzīvību par daudziem.”

Francisks uzsvēra, ka īsts priesteris vienmēr ir tuvu cilvēkiem, bet starpniecības aģents veic tikai savus pienākumus un izturās kā ierēdnis. Viņš nezina, ko nozīmē reālā situācijā sasmērēt savas rokas. Un tāpēc tāds priesteris jūtas nelaimīgs. Viņš meklē apmierinājumu tajā, ka grib izrādīties, grib parādīt savu varu, savu nozīmīgumu, sacīja pāvests.

“Lai parādītu savu nozīmīgumu, starpniecības priesteri-aģenti sāk iet pa stingrības ceļu. Viņi ir bieži tālu no cilvēkiem, nezina, kas ir cilvēciskās ciešanas. Viņi ir arī pazaudējuši to, ko savās mājās bija iemācījušies no tēva, mātes, vectēva, vecmammas, brāļiem un māsām. Viņi to ir pazaudējuši. Viņi ir pārlieku stingri. Viņi uzliek citiem smagas nastas, kurām paši pat nepieskaras. Stingrība. Ar pātagu pret Dieva tautu. Taču tā nevar rīkoties, tā nedrīkst... Cik daudzi cilvēki, kuri meklē mierinājumu un sapratni, šīs stingrības dēļ attālinās no Baznīcas,” atzina pāvests.

S. Krivteža / VR