Lai netiek pazaudētas maiguma attiecības ar dabu, ar radīto!

Romā šais dienās notika Starptautiskās Katoļu lauksaimnieku apvienības tikšanās. Sestdien tās dalībniekus audiencē pieņēma pāvests Francisks. Viņš atzina, ka lauku darbs prasa lielu atdevi, taču tas tiek veikts, apzinoties, ka nāks par labu tuvākajam, ar dedzību kopjot zemi un rūpējoties par tās augļiem, sekojot gadalaiku ciklam un stājoties pretim klimata izmaiņām.

“Dzīvojam brīdī, kad lauksaimniecība vairs netiek uzskatīta par ekonomikas prioritāro sektoru, bet kas tomēr saglabā redzamu vietu attīstības politikā, pārtikas līdzsvarotības nodrošināšanā, kā arī agrāro kopienu dzīvē,” atzīmēja Francisks. Dažos ģeogrāfiskajos reģionos lauksaimniecības attīstība ir un paliek galvenā atbilde pret nabadzību un pārtikas trūkumu. Tomēr tas nozīmē, ka ir jāievieš labojumi institucionālajos aparātos. Nedrīkst pieļaut, ka tiek izpirkta zeme, atņemot to likumīgajiem īpašniekiem.

Raugoties uz lauksaimniecības pasauli mūsdienās, kā negatīvu faktoru pāvests izcēla tirgus dimensiju, kas virza lēmumus un rīcību, visam pāri liekot peļņu. Tiek upurēti lauksaimniecības dzīves ritmi, nedēļas atpūta un rūpes par ģimeni. Mazajiem lauksaimniekiem dalība lēmumos nav iespējama, jo trūkst vietējo institūciju un likumu, kas par vērtībām atzītu godīgumu, korektumu un visvairāk par visu lojalitāti.

Ko darīt? Pāvests atzīmēja, ka Starptautiskās Katoļu lauksaimnieku apvienības vēsture rāda, ka ir iespējama kristīga rīcība lauksaimniecības pasaulē, kur personai un ģimenei, kā arī solidaritātes jūtām ir būtiska vērtība, tai skaitā arī nabadzības situācijās. “Jūsu struktūra, kas aptver visu pasauli un uztur attiecības ar lielajām starptautiskajām organizācijām, ir veids kā nevalstiskajai organizācijai, kas vadās pēc kristīgās iedvesmas, reaģēt uz izaicinājumiem un atbildēt uz cilvēku vajadzībām,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka tāpēc ir vajadzīga cilvēcība, drosmīga izvēle un vienmēr atjaunota kompetence, lai sadarbotos ar valsts un starptautiskajām institūcijām, panāktu problēmu risinājumu, taču vienmēr, pamatojoties uz cilvēcību.

Pāvests uzrunā pieskārās jauno lauksaimniecības tehniku iespaidam uz veselību. “Kad redzam daudzas “retās slimības”, kurām nav izskaidrojuma, tad ir jāpadomā arī par lauksaimniecības sektoru,” viņš sacīja. Svētais tēvs aicināja izvairīties no produkcijas palielināšanas, kas nelabvēlīgi atsaucas uz cilvēka organismu un pakļauj degradācijai vidi.

Noslēdzot uzrunu, Francisks atcerējās savu tikšanos ar kādu vienkāršu zemnieku, kurš pastāstīja par to, kā potē olīvkokus. Zemnieks par savu darbu esot runājis ar tik lielu maigumu, it kā viņš rūpētos nevis par kociņu, bet par savu tēti. Svētais tēvs novēlēja, lai netiek pazaudētas šī maiguma attiecības ar dabu, ar radīto, jo tas nodrošina visu cilvēku cieņu.

I. Šteinerte/VR