2016-12-08 15:32:00

Dievs gaida mūsu "jā" vārdu


Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētku lasījumi atklāj divus būtiskus elementus cilvēka un Dieva attiecību vēsturē – sacīja pāvests, uzrunājot 8. decembrī Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu „Kunga eņģelis” sapulcējušos svētceļniekus. Viņš piebilda, ka runa ir par labā un ļaunā pirmsākumiem. „Dažreiz mēs esam „eksperti” daļēja „jā” teikšanā Dievam. Mēs protam labi izlikties, ka īsti nesaprotam, ko Dievs no mums grib”, sacīja Francisks, uzsverot, ka tomēr patiesi „oriģināli” rīkoties nozīmē teikt Dievam pilnīgu „jā”. Tam ir milzīga nozīme ne tikai mūsu, bet arī citu cilvēku dzīvē. Kāda ir šī nozīme?

Radīšanas grāmata vēstī par pirmo cilvēku teikto „nē” Dievam (sal. Rad 3,9-15). Tā vietā, lai raudzītos uz savu Radītāju, cilvēks izvēlējās raudzīties uz sevi, rīkoties pats uz savu roku, iztikt ar sevi. Taču tādā veidā viņš sarāva saikni ar Dievu, pazaudēja sevi, sāka piedzīvot bailes, slēpties un vainot savu tuvāko. Pāvests paskaidroja, ka tie ir simptomi. Bailes liecina par to, ka mēs sakām Dievam „nē”. Citu vainošana liecina, ka mēs attālināmies no Dieva. Tas ir grēks. Tomēr Dievs neatstāj cilvēku ļaunuma varā. Viņš dodas to meklēt un ar mīlestību jautā: „Kur tu esi?” Šķiet, ka Viņš gribētu teikt: „Apstājies taču! Padomā, kur tu esi nonācis?” Dievs rīkojas kā tēvs vai māte, kuri meklē savu pazudušo dēlu. Viņš to dara ļoti pacietīgi, līdz beidzot novērš iesākumā cilvēka radīto plaisu.

Evaņģēlija lasījums vēstī par Marijas teikto „jā” Dievam (sal. Lk 1,26-38). Dievs var ienākt pasaulē, pateicoties Marijas „jā” vārdam. Pateicoties tam, Jēzus kā Bērns piedzima Betlēmē un iesāka savu gājumu pa šīs pasaules ceļiem. Viņš kļuva mums līdzīgs visā, izņemot grēku. Tāpēc Dievs gribēja, lai Marija tiktu ieņemta bez grēka. Runājot par šodienas svētku nozīmi, Francisks paskaidroja, ka Marija ir vienīgā radība, kura jau kopš ieņemšanas brīža tika pasargāta no pirmdzimtā grēka traipa. Tāpēc viņu sauc par „žēlastības pilno” (Lk 1,28). Tādā veidā Dievs sagatavoja savam Dēlam cienīgu mājokli. Dievs sūta pie Marijas eņģeli, kuram viņa atbild „Lūk, es esmu mana Kunga kalpone” (1,38). Viņa neteica, ka šoreiz izpildīs Dieva griba, bet pēc tam jau redzēs. Nē, Marija teica pilnīgu „jā” Dievam. Tādā veidā viņa pavēra cilvēcei ceļu pie Dieva. Tas ir vissvarīgākais „jā” visā vēsturē.

Arī mēs ejam pestīšanas vēstures ceļu. Taču tas sastāv gan no „jā”, gan no „nē” – turpināja pāvests. Reizēm mēs esam „eksperti” daļēju „jā” teikšanā. Mēs protam labi izlikties, ka īsti nesaprotam, ko no mums grib Dievs un ko mums iesaka sirdsapziņa. Mēs pat esam viltīgi. Lai neteiktu Dievam īstu un atklātu „nē”, mēs sakām šādi: „Piedod, es nevaru. Šodien nē, drīzāk, domāju, rīt. Rīt būšu labāks, rīt lūgšos, rīt darīšu labu”. Šī viltība mūs attālina no Dieva, ieved grēkā un mērenībā. Tas ir tas slavenais „jā, bet…”. Taču tādā veidā mēs aizveram durvis labajam, un ļaunais to izmanto. Turpretī līdz ar katru beznosacījumu „jā” Dievam iesākas kaut kas jauns. Patiesi „oriģināli” rīkoties nozīmē teikt Dievam „jā”. Ja mēs grēkojam, tad daudz ātrāk iekšēji novecojam. Turpretī katrs „jā” Dievam ir sākums pestīšanas vēsturei gan mūsu pašu, gan arī citu cilvēku dzīvē.

Tātad, pāvests atklāja, ka teikt Dievam „jā” nozīmē veidot ciešu saikni ar Dievu un iet pestīšanas ceļu, kas ir nekas cits kā mūsu laimes ceļš. Viņš piebilda, ka Adventa laikā Dievs gaida, lai mēs Viņam sakām „jā”, un aicināja katru ticīgo ielūkoties savā sirdsapziņā un atbildēt uz jautājumu: „Kādu „jā” man šodien jāsaka Dievam?”.

Noskaitījis lūgšanu „Kunga eņģelis”, pāvests apliecināja, ka lūdzas par Indonēzijā notikušajā zemestrīcē cietušajiem, un paziņoja, ka 8. decembra pēcpusdienā dosies uz Spāņu kāpnēm (Romā), lai tāpat kā citus gadus arī šogad šajā dienā Bezvainīgās Ieņemšanas statujas pakājē pagodinātu Dievmāti. Atpakaļceļā uz Vatikānu Francisks iegriezīsies Svētās Marijas Lielākajā bazilikā, lai lūgtos ikonas „Salus Populi Romani” priekšā. „Lūdzu, neaizmirstiet lūgties par mani”, viņš piebilda.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.