Kristus var atjaunot mūsu dzīvi

Pirmdienas rīta Svētās Mises homīlijā pāvests aicināja ticīgos ļaut Jēzum sevi pārveidot, atjaunot un atbrīvot no grēkiem. Runājot par garīgo atjaunotni, ko sniedz Kungs, Francisks atgādināja, ka ir svarīgi, lai mēs ne tikai mazliet apzinātos savus grēkus, bet katru no tiem nosauktu vārdā un savā sirdī patiesi tos nožēlotu. Tikai sperot šos konkrētos soļus, atļausim Dievam sevi pārveidot.

Pirmkārt Svētais tēvs norādīja, ka izmaiņas, ko mūsos īsteno Jēzus, nav „grumbu nopūderēšana” jeb „grima uzlikšana”, bet ir radikāla atjaunotne. Šodienas Evaņģēlijs stāsta par paralizētā izdziedināšanu. Pāvests paskaidroja, ka cilvēki sekoja Jēzum tāpēc, ka Viņš tos dziedināja un rādīja tiem jaunu ceļu. Cilvēki Viņam sekoja, jo Viņa vēsts tos dziļi uzrunāja. Taču ar ko ir saistīta šī vēsts?

„Jēzus neveica tikai virspusēju pārmaiņu. Viņš ne jau tikai neglītu padarīja par glītu, ne jau tikai sliktu padarīja par labu, bet Viņš panāca īstu pārveidošanu”, sacīja Svētais tēvs. „Nav grūti izskaistināt, nav grūti nogrimēt. Jēzus visu pārveidoja no iekšienes! Viņš panāca izmaiņas ar „jaunu radīšanu”: Dievs radīja pasauli, cilvēks sagrēkoja, atnāca Jēzus, lai radītu pasauli no jauna. Lūk, tā ir Evaņģēlija vēsts: pirms nekā cilvēku dziedināt, Jēzus piedod viņa grēkus. Jēzus rada cilvēku no jauna – Viņš panāk, ka grēcinieks tiek attaisnots. Jēzus pilnīgi atjauno. Un tas ieļauno, tas ieļauno”. Farizeji un Likuma zinātāji sāka kurnēt, jo nespēja pieņemt Jēzus autoritāti – turpināja Francisks. Jēzus spēj mūs, grēciniekus, padarīt par jauniem cilvēkiem. To nojauta Marija Magdalēna, kura bija iekšēji ievainota, jo bija grēciniece. Viņa nojauta, ka šis vīrs spēja dziedēt dvēseles rētas. Tāpēc viņa ticēja.

Otrkārt pāvests atgādināja, ka mums, no savas puses, ir jāatver sava sirds Kunga priekšā un jānosauc grēku „vārds un uzvārds”. Lai mēs piedzīvotu dvēseles dziedināšanu, jaunu radīšanu, eksistenciālas pārmaiņas, ko veic Jēzus, ir vajadzīga liela ticība. Francisks norādīja, ka mums ir jāpārvar kārdinājums domāt, ka tas nav mūsu spēkos. Mums ir jāļauj Jēzum sevi pārveidot, radīt no jauna. Dievam viss ir iespējams! Tāpēc Svētajos Rakstos nereti atrodam pamudinājumu nebaidīties, būt drosmīgiem. Mēs visi esam grēcinieki, bet mums ir jāapzinās, ka Kungs ir spējīgs mūs pārveidot. Tāpēc mums jāieskatās pašos sirds dziļumos, jāsaskata sava grēka sakne un, ejot pie grēksūdzes, jānosauc konkrēti grēki: „Es izdarīju to un to, un to”. Bez tam, mums sirds dziļumos „jāsarkst” par saviem grēkiem un pilnībā jāatver sava sirds Kungam, lai Viņš to pārveido. Tad mums būs spēks iet uz priekšu ar īstu ticību un priecīgi sagaidīsim Kristus Dzimšanas svētkus.

Pāvests atzina, ka mums vienmēr ir tendence slēpt savu grēku īsto smagumu. Kā piemēru viņš minēja skaudību. Mēs mēģinām mazināt tās lielumu, bet tā ir „briesmīga lieta”. Skaudība ir kā „čūskas inde”, kas nogalina otru cilvēku.

Treškārt, Francisks mudināja atvērt savu sirdi un ļaut, lai Kungs to pārveido. Viņš aicināja atdot savus grēkus Dievam. Šajā sakarā viņš pastāstīja kādu joku: „Svētais, runājot ar Kungu, sacīja: ‘Kungs, vai esi apmierināts?’ ‘Nē!’ ‘Bet es taču Tev visu atdevu!’ ‘Nē, vēl kaut kā trūkst…’ Un šis nabaga vīrs atkal gandarīja, lūdzās: ‘Kungs, atdodu Tev šo. Vai būs labi?’ ‘Nē, vēl kaut kā trūkst…’ ‘Kā tad, Kungs, trūkst?’ ‘Trūkst tavu grēku! Atdod man savus grēkus!’ To Kungs šodien prasa no mums”, piebilda pāvests . „’Esi drošs! Atdod man savus grēkus un es tevi darīšu par jaunu vīrieti un jaunu sievieti’. Lai Kungs dod mums ticību, ka mēs tam ticētu”.

J. Evertovskis / VR