Atjaunotnes un cerības stratēģija prasa institucionālu un personīgu atgriešanos

“XXI gadsimta izaicinājums: izveidot jaunu sociālo paktu”- uz tikšanos ar šādu nosaukumu Romā un Vatikānā ir ieradušies 500 ASV lielāko sociālo uzņēmumu pārstāvji. Šie uzņēmumi ietilpst apvienībā “Fortune 500” un to skaitā ir akadēmiskās un reliģiskās pasaules līderi, arodbiedrību, kā arī bezpeļņas organizāciju pārstāvji. Sanāksmes dalībnieku mērķis ir rast jaunus globālās ekonomiskās sistēmas risinājumus, kas spētu gan labāk attīstīties, gan apmierināt pēc iespējas visu planētas iedzīvotāju vajadzības.

Foruma dalībnieki diskutē par tādiem tematiem, kā tehnoloģija un darbs, veselības aprūpe, pārtikas un ūdens resursi, darbs kopienas labā, enerģija un vide, un visbeidzot, finansu izmantošana visu cilvēku labā. Katrs no šiem jautājumiem ir neatliekami risināms, lai izskaustu nabadzību pasaulē.

Tikšanos atbalsta sociālo komunikāciju apvienības “Fortune Live Media” un ASV izdevēju grupa “Time Inc.” Kā viens no relatoriem saietā piedalās arī Pontifikālās padomes “Taisnība un miers” prezidents Pīters Turksons. Sestdien saieta dalībnieki ieradās Vatikāna pils Klementa zālē, lai tiktos ar pāvestu Francisku. Svētais tēvs pateicās viņiem par visu, ko tie dara, lai veicinātu cilvēka personas cieņu un centrālo lomu institūcijās, kā arī izstrādātu ekonomiskos modeļus, kas būtu izdevīgi arī nabadzīgajiem un bēgļiem, kurus sabiedrība bieži aizmirst. “Kad ignorējam tik daudzu mūsu brāļu un māsu saucienus, mēs ne tikai liedzam viņiem Dieva piešķirtās tiesības un vērtību, bet atvairām arī viņu gudrību un neļaujam izpausties to talantiem, tradīcijām un kultūrām pasaulē,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka tādējādi nabadzīgie un atstumtie cieš vēl vairāk, bet visa pārējā sabiedrība paliek nabadzīgāka ne vien materiāli, bet arī garīgi.

Pāvests atzīmē, ka mūsdienu pasauli iezīmē milzīgs nemiers. Nevienlīdzība starp tautām turpina augt un daudzas kopienas tiešā veidā ietekmē karš un nabadzība, kā arī migrācija un cilvēku pārvietošanās. Cilvēki vēlas sniegt ieguldījumu savās kopienās un plašākā sabiedrībā, un gūt labumu no resursiem, kuri bieži vien nonāk tikai dažu personu rokās.

Tomēr, kā atzīmēja Francisks, pastāv arī cerība, jo esam atpazinuši ļaunumu savā vidū. Atjaunotnes un cerības stratēģija prasa institucionālu un personīgu atgriešanos. Atjaunotnei nav sakars tikai ar tirgus ekonomiku, skaitļiem, izejvielu attīstīšanu un infrastruktūru uzlabojumiem. “Tas, par ko ir runa, ir visas cilvēces kopējais labums,” atgādināja pāvests, norādot arī uz katras personas tiesībām dalīties šīs pasaules resursos un baudīt vienlīdzīgas iespējas, lai īstenotu savu potenciālu, kas ir balstīts uz Dieva bērnu cieņu. “Tāpēc esam aicināti atbildēt uz netaisnības globālajiem līmeņiem, veicinot vietējā līmeņa, kā arī personīgo atbildības sajūtu, lai neviens netiktu izslēgts no dalības sabiedrības dzīvē,” sacīja pāvests ASV sociālo uzņēmumu parstāvjiem.

I. Šteinerte/VR