Mēs varam būt droši un stipri, jo par mums lūdzas Jēzus

Piektdienas, 28. oktobra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests aicināja kristiešus paļauties uz Jēzus lūgšanu, uzticēties Viņam un visu atvēlēt Viņa aizlūgumiem. Fundamentālā lieta mūsu, kā kristiešu, dzīvē ir tā, ka Jēzus lūdzas par mums – uzsvēra Francisks. Katra Jēzus izvēle, katrs Viņa žests, pat Viņa šīszemes dzīves noslēgums pie krusta ir lūgšanas iezīmēts. Par to lasām šodienas Evaņģēlijā (Lk 6, 12-19). Jēzus, visu nakti pavadījis lūgšanā, izvēlas mācekļus.

Šajā sakarā pāvests norādīja, ka mūsu stūrakmens ir pats Jēzus. Bez Jēzus nav Baznīcas. Stūrakmens ir Jēzus, kurš lūdzas. „Jēzus uzkāpa kalnā lūgties un visu nakti pavadīja, lūdzot Dievu”. Tad notiek viss pārējais – pie Viņa nāk ļaudis, Viņš izvēlas mācekļus, dziedina cilvēkus, izdzen no viņiem ļaunos garus. Stūrakmens ir Jēzus, kurš lūdzas. Viņš lūdzās par Baznīcu un turpina to darīt. Baznīcas stūrakmens ir Kungs, kurš atrodas sava Tēva priekšā un aizlūdz par mums. Mēs lūdzam Viņu, bet pamats ir Viņš, kurš lūdzas par mums.

Svētais tēvs atgādināja, ka Jēzus vienmēr lūdzās un lūdzas par mums. Viņš lūdzās par savējiem Pēdējo Vakariņu laikā. Viņš lūdzās Olīvu dārzā. Viņš lūdzās pie krusta. Viņš lūdzās, augšāmceļot Lācaru. Pirms veikt kādu brīnumu, Jēzus vienmēr lūdzas savu Tēvu. „Tas ir mūsu balsts”, uzsvēra Francisks. Jēzus par mums lūdzas. Tas ir mūsu pamats. Tas ir mūsu stūrakmens. Katrs no mums var būt drošs, ka Jēzus par mani lūdzas. Viņš aizbildina par mani pie sava Tēva. Jēzus lūgšana ir Baznīcas stūrakmens. Savā laikā apustulim Pēterim Kristus sacīja: „Sīmani, Sīmani! Lūk, sātans meklē jūs sijāt kā kviešus, bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos” (Lk 22, 31-32). Pāvests atgādināja, ka tas, ko Jēzus saka Pēterim, saka arī katram no mums: „Es par tevi lūdzos”. Tas mums sniedz lielu drošības sajūtu.

J. Evertovskis / VR