Francisks atskatās uz savu vizīti Gruzijā un Azerbaidžānā

Trešdienas, 5. oktobra, vispārējās audiences laikā pāvests atskatījās uz savu apustulisko ceļojumu pa Gruziju un Azerbaidžānu. Tas bija jūnijā veiktā ceļojuma uz Armēniju turpinājums un vainagojums. Francisks īstenoja plānu apmeklēt visas trīs Kaukāza zemes, lai stiprinātu katoļu Baznīcu tajās un iedrošinātu šo tautu pūliņus iet pa miera un brālības ceļu. Viņa vizītes mērķis ir izteikts arī abos ceļojuma moto: „Miers jums” (Gruzijai) un „Mēs visi esam brāļi” (Azerbaidžānai).

Šīsdienas katehēzes mācībā Svētais tēvs atzina, ka abas zemes ir ar ļoti senām vēsturiskajām, kultūras un reliģiskajām saknēm, bet reizē izdzīvo jaunu posmu, ko iezīmē ne mazums dažādu grūtību. Tieši šogad aprit 25 gadi kopš Gruzija un Azerbaidžāna atguva valsts neatkarību. Lai palīdzētu pārvarēt dažādas sabiedriskās dzīves grūtības, katoļu Baznīca ir aicināta būt klātesoša, būt līdzās sabiedrībai, sevišķi, veicinot cilvēcisko izaugsmi un veicot žēlsirdības darbus. Turklāt, tā ir aicināta darboties vienotībā ar citām kristīgajām Baznīcām un kopienām un uzturēt dialogu arī ar citām reliģijām. Ticīgajiem vienmēr ir jāpatur prātā, ka Dievs ir visu Tēvs, bet mēs visi esam brāļi un māsas.

Uzrunājot Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, pāvests ne tikai norādīja uz Baznīcas lielo lomu sabiedrībā, bet arī atgādināja, kā tā īsteno savu misiju gan Gruzijā, gan Azerbaidžānā. Katoļu Baznīca Gruzijā kalpo sadarbībā ar pareizticīgo Baznīcas brāļiem, kuri šajā zemē ir vairākumā. Tāpēc Francisks uzskata par ļoti svarīgu zīmi savu tikšanos ar patriarhu Ilju II, kurš viņu sagaidīja jau Tbilisi lidostā. Viņa vārdiem runājot, tikšanās bija „aizkustinoša” arī nākamajā dienā katedrālē, kur ticīgie godina Kristus audekla relikviju, kas ir Baznīcas vienotības simbols. Šī vienotība ir apzīmogota ar daudzu dažādu kristīgo konfesiju mocekļu asinīm. Vislielākie pārbaudījumi skāra asīriešu kaldiešu ticīgos. Kopā ar viņiem Svētais tēvs lūdzās par mieru Sīrijā, Irākā un visos Tuvajos Austrumos.

Pāvesta vizītes Gruzijā otrā diena iesākās ar Svētās Terēzes no Bērna Jēzus piemiņas dienas Euharistiju, kurā piedalījās Gruzijas latīņu, armēņu un asīriešu kaldiešu rita ticīgie. Mazā Terēze ir misiju aizbildne. Katehēzes mācībā Francisks sacīja: „Viņa mums atgādina, ka īsta misija nekad nav saistīta ar prozelītismu, bet ar valdzinājumu pret Kristu, ko cilvēks piedzīvo, redzot misionāru dzīvojam dziļā vienotībā ar Viņu lūgšanā, adorācijā un konkrētos mīlestības darbos, kas nozīmē kalpošanu Jēzum, kurš ir klātesošs vismazākajā no visiem brāļiem”.

Pāvests piebilda, ka tas ir tas, ko dara reliģisko ordeņu locekļi, ar kuriem viņš tikās Tbilisi un Baku. Viņi lūdzas un veic žēlsirdības darbus. Katoliskās Baznīcas augstais gans iedrošināja viņus būt stipriem ticībā. Francisks uzsvēra, ka ļoti svarīgu lomu Baznīcas misiju darbā spēlē arī kristīgās ģimenes.

Pievēršoties Azerbaidžānai, Svētais tēvs atzina, ka šis evaņģēliskās klātbūtnes stils šai zemei ir vēl svarīgāks, jo lielākā Azerbaidžānas iedzīvotāju daļa ir musulmaņi. Katoļticīgo skaits mērāms tikai dažos simtos, bet, paldies Dievam, viņiem ir labas attiecības ar visiem. Pāvesta vizītes Baku galvenie notikumi bija Euharistijas svinības un starpreliģiju tikšanās. Svētajā Misē piedalījās nelielā katoļticīgo kopiena, ko vieno Svētais Gars un kurai Viņš piešķir spēku liecināt. Šī vienotība liek iziet pretī un veidot dialogu ar visiem, kuri tic vienam Dievam, lai kopā veidotu taisnīgāku un brālīgāku pasauli. Azerbaidžānas valdībai pāvests novēlēja, lai izdodas atrisināt līdz šim neatrisinātos jautājumus un panākt, ka Kaukāza tautas varētu dzīvot mierā.

Uzrunājot uz trešdienas vispārējo audienci sapulcējušos poļu svētceļniekus, Francisks īpaši sveica bijušos Aušvicas koncentrācijas nometnes ieslodzītos. Bez tam viņš norādīja, ka šodien Baznīca atzīmē Svētās Faustīnes Kovaļskas piemiņas dienu. Šī svētā atgādināja pasaulei, ka Dievs ir bagāts žēlsirdībā un ka Viņa mīlestība ir stiprāka par nāvi, grēku un katru ļaunumu. Novēlot Kungam sevi un sarežģītās pasaules problēmas, bieži atkārtosim: Jēzu, es uzticos Tev! – mudināja pāvests.

J. Evertovskis / VR