Pāvests tiekas ar Gruzijas Pareizticīgo patriarhu Iliju II

Rit pāvesta vizītes Gruzijā pirmā diena. Pulksten 16 un 40 minūtēs pāvesta automašīna apstājās pie Tbilisi Pareizticīgo patriarhāta ēkas, kur viesi sagaidīja Viņa Svētība, Visas Gruzijas katolikoss un patriarhs Ilija II. Vispirms abu Baznīcu vadītāji uzkavējās privātā sarunā, bet vēlāk tikās ar apmēram 10 akadēmiskās un kultūras pasaules pārstāvjiem. Klāt bija arī Svētā Krēsla delegācijas locekļi un vairāki patriarhāta pārstāvji.

Gruzijas Pareizticīgo Baznīcas patriarhs Ilija II ir dzimis 1933. gadā, izglītojies Maskavas Teoloģijas akadēmijā un Svētās Trīsvienības seminārā, kur 1957. gadā kļuva par mūku. Tai pašā gadā Maskavas Pareizticīgo patriarhs Aleksijs II viņu iesvētīja par priesteri un drīz vien arī par bīskapu. 1999. gadā Ilija II tikās ar pāvestu Jāni Pāvilu II viņa vizītes laikā Gruzijā. Pāvests Francisks šīsdienas uzrunā pieminēja arī patriarha vizīti Vatikānā. Viņš teica, ka Dievišķā apredzība tiem atkal ir ļāvusi satikties un pasaules priekšā, kam slāpst pēc žēlsirdības, vienotības un miera, prasa, lai tiek atsvaidzinātas ekumeniskās saites starp abām Baznīcām.

Gruzijas Pareizticīgo Baznīcai, kas sakņojas apustuliskajā sprediķošanā, jo īpaši apustuļa Andreja devumā, un Romas Katoliskajai Baznīcai, kas celta uz apustuļa Pētera moceklības, šodien ir dota žēlastība Kristus vārdā atjaunot apustuliskā brālīguma skaistumu,” teica pāvests. Pieminot Pēteri un Andreju, divus brāļus, kurus Jēzus aicināja kļūt par cilvēku zvejniekiem, pāvests rosināja patriarhu vēlreiz atbildēt Jēzus aicinājumam un atstāt visu, kas kavē to izdarīt, lai kopā apliecinātu Kunga klātbūtni.

Izcilais gruzīnu raktnieks Šota Rustaveli ir teicis vārdus, kas iespiedušies tautas atmiņā: „Vai esi lasījis, kā apustuļi runā par mīlestību, ko par to saka, kā to slavē? Pazīsti to, pievērs savu prātu vārdiem: mīlestība paaugstina”. „Patiešām,” teica pāvests Francisks, „mīlestība paaugstina, jo tā mums ļauj pacelties pāri pagātnes nesaprašanām, tagadnes aprēķiniem un bailēm par nākotni.”

Francisks atzīmēja, ka par šīs mīlestības lielumu gruzīnu tauta ir liecinājusi gadsimtiem ilgi. Tajā tā radusi spēku piecelties pēc neskaitāmiem pārbaudījumiem. Pateicoties šai mīlestībai, tā ir pacēlusies līdz ārkārtējiem mākslas skaistuma augstumiem. „Mīlestībā sakņojas jūsu kultūras mantojuma nemirstīgais skaistums, kas izpaužas daudzveidīgās formās – mūzikā, gleznotājmākslā, arhitektūrā, dejā,” atzīmēja pāvests. Viņš novērtēja arī patriarha Ilijas II devumu, sacerot augstvērtīgas sakrālās himnas, dažas no tām arī latīņu valodā.

Francisks pieminēja, ka gruzīni mīl svinēt svētkus, ar vīna dārza augļu dāvanu uzsaucot tostu par visdārgākajām vērtībām cilvēka dzīvē. Līdzās mīlestībai, īpašu uzmanību tie veltī draudzībai. „Kas nemeklē draugu, pats sev ir ienaidnieks,” pāvests citēja vēl vienu tautā iecienītu Šotas Rustaveli teicienu. Svētais tēvs apliecināja, ka arī viņš vēlas būt šīs zemes un šīs tautas patiess draugs – tautas, kas neaizmirst saņemto labumu un kurai raksturīgā viesmīlība sakrīt ar cerības piepildītu dzīves stilu, neraugoties uz grūtībām, kuru nekad netrūkst. „Arī šī pozitīvā iezīme sakņojas ticībā, kas gruzīnus mudina satiekoties pie galda piesaukt mieru visiem, tai skaitā pat ienaidniekiem,” sacīja pāvests. Viņš piebilda, ka ienaidniekus esam aicināti uzvarēt ar mieru un piedošanu. Šie ienaidnieki nav vis veidoti no miesas un asinīm, bet tie ir ļaunie gari, kas mīt mums apkārt un mūsos pašos.

Pāvests pieminēja daudzos gruzīnu svētos, daudzos mūkus un jo īpaši mocekļus, kuru dzīve līdz pašām beigām palika vienota ar Kungu un tādējādi nesa Lieldienu augli, veldzējot Gruzijas zemi ar asinīm, kas izlietas mīlestības dēļ. Svētais tēvs novēlēja, lai viņu aizbildniecība atvieglo daudzo kristiešu dzīvi, kas arī šodien dažādās pasaules vietās cieš no vajāšanām un uzbrukumiem, un lai tā stiprina labo gribu būt cieši vienotiem, lai kopā sludinātu miera Evaņģēliju.

I. Šteinerte/VR