2016-09-17 17:21:00

Pāvests svin Žēlsirdības jubileju kopā ar apustuliskajiem nuncijiem


Ar modru un skaidru skatienu raudzīties uz Baznīcu un pasauli – tāds ir pāvesta aicinājums apustuliskajiem nuncijiem. 106 no pavisam 108 nuncijiem, kas pārstāv Svēto Krēslu dažādās pasaules valstīs, šais trīs dienās ir ieradušies Romā, lai svinētu Žēlsirdības Jubileju.

Ilgā un daudzus tematus aptverošā sarunā pāvests atgādināja, ka viņi kalpo par saikni starp Svētā Pētera pēcteci un vietējām Baznīcām. Akcentējot, ka bez pazemības nav iespējams auglīgs kalpojums, Francisks piebilda, ka nuncija pazemība izriet no viņa mīlestības uz zemi un Baznīcu, kurā viņš ir aicināts kalpot. Svētais tēvs teica, ka vietējās situācijas vērošana, tās analizēšana un informēšana par to, ir nepieciešami uzdevumi, taču ar to vien nepietiek. Nuncijam ir jāsatiek, jāieklausās, jārunā, jādalās, jāpiedāvā un jāsadarbojas ar cilvēkiem un vietējo Baznīcu. Ir jāizrāda mīlestība, empātija un jāspēj just līdzi.

Francisks aicināja Svētā Krēsla pārstāvjus nekritizēt tos, kuru uzskati atšķiras no viņu uzskatiem. Šī nožēlojamā taktika, kas raksturīga mūsdienu politiskajām un kultūras batālijām, nedrīkst kļūt par Baznīcas metodi. „Mūsu skatienam ir jāsniedzas tālu un dziļi,” teica pāvests. Pirmais uzdevums ir audzināt sirdsapziņas, un tas prasa delikātu un neatlaidīgu pieeju.

Atzīmējot, ka pasaulē pastāv daudzi draudi, mēģinājumi uzbrukt ticīgo ganāmpulkam, radīt tajā sajukumu, to izjaukt, izkaisīt un pat sagraut, pāvests nuncijus aicināja apzināties, kur īsti slēpjas šīs briesmas. Francisks izcēla kristiešu situāciju Tuvajos Austrumos, kuriem draud sakņu izzušana pārējās pasaules klusēšanas dēļ.

Nunciji tika pamudināti veidot apustuliskās nunciatūras par īstām „pāvesta mājām”, par vietu, kurā viss ekleziālais korpuss var rast padomu un palīdzību, bet sabiedriskās autoritātes atbalsta punktu, pie tam ne tikai diplomātiskajām funkcijām vien. „Lai nunciatūra nekļūst par patversmi tikai draugiem, vai draugu draugiem. Bēdziet no tenkām un karjerisma,” aicināja Francisks.

Pāvests iedrošināja apustuliskos nuncijus nebaidīties no sarežģītiem jautājumiem un situācijām, bet brīdināja viņus izsargāties no iesaistīšanās politiskās un ideoloģiskās cīņās. Uzsverot, ka Baznīcas patiesais spēks nāk no Dieva žēlastības, Francisks teica: „Mums nav tiesību atņemt pasaulei, diplomātiskajam forumam un plašajam starptautisko diskusiju laukam šo bagātību, ar kuru neviens cits nevar nodrošināt.”

Francisks aicināja nuncijus būt par atstumto ļaužu pravietisko balsi. „Lai viņu sauciens kļūst par mūsu saucienu un lai mēs kopā varam salauzt vienaldzības barjeru, kas uzcelta, lai apslēptu liekulību un egoismu,” sacīja pāvests. Viņš pamudināja nuncijus būt par patiesu, pie cilvēkiem ejošas Baznīcas izpausmi, par žēlsirdības pulsējumu šai ievainotajā un salauztajā pasaulē.

Pāvests brīdināja arī, ka nedrīkst mazvērtēt pastāvošās problēmas, un lika raudzīties uz priekšu, netiecoties pēc tūlītējiem rezultātiem. „Pasaule ir nobijusies un tā izplata bailes tālāk. Realitāte bieži tiek uztverta šādā skatījumā, tāpēc tā izvēlas celt mūrus un žogus,” teica Francisks. Viņš atzina, ka šīs bailes var saprast, taču aicināja tām nepadoties. „Atveriet durvis, celiet tiltus, veidojiet draudzības saiknes, veiciniet vienotību! Esiet lūgšanas vīri, nekad to neatstājiet novārtā, jo īpaši klusu adorāciju, kas ir jūsu darba patiesais avots!” rosināja pāvests savus sūtņus pasaulē.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.