Iziet no sevis, lai sludinātu Evaņģēliju katrā pasaules malā

„Iziet no sevis, lai sludinātu Evaņģēliju katrā pasaules malā,” tāds ir pāvesta aicinājums sestdienas rīta Svētajā Misē. Dievkalpojumā šoreiz piedalījās apustuliskie nunciji, kuri Romā atzīmē Dieva Žēlsirdības Jubileju.

Homīlijā kavējoties pie līdzības par sējēju, pāvests teica, ka nunciju misija ir pielīdzināma sējēja darbam, jo viņi sēj Labo vēsti pasaulē. Francisks atzīmēja arī, ka nunciju dzīve ir tāda pati kā čigāniem, kas pārvietojas no vienas vietas uz citu. Kad ir apgūta vietējo valoda, pietiek ar vienu zvanu no Romas un atkal ir jāpako koferi, jāatstāj draugi un daudz kas cits, pie kā jau ir paspēts pierast. Ir jāiziet no sevis, no līdzšinējās vietas un jādodas pretim kaut kam citam. Un šeit atkal jāsāk viss no gala... Nuncijam ir jāiziet no sevis paša, lai iepazītu citu tautu, lai veiktu dialogu, iedziļinātos kultūrā, domāšanas veidā. Ir ļoti svarīgi, lai sējot Dieva vārdu, neļautu sevi pārņemt pasaulīgumam.

Pāvests atzina, ka dažreiz ir „jāiziet no sevis” arī tādēļ, lai apmeklētu, piemēram, kādu saviesīgu pasākumu, kas dažreiz var likties garlaicīgs, taču arī šeit var notikt „sēja”. Pasaulīgajā vidē cilvēki ir jāpieņem tādi, kādi viņi ir, ir jāprot viņus uzklausīt, saprast, veikt dialogu. Arī tā ir „iziešana no sevis”. Taču, pati galvenā „iziešana” ir pretim Kungam, pretim tabernakulam, „iziešana” lūgšanā, adorācijā. Izdarot iepriekšteiktā kopsavilkumu, pāvests sacīja:

„Trīs iziešanas un trīs kalpojuma veidi Jēzum Kristum un Baznīcai. Un Baznīca pateicas jums par šim trim „iziešanām”. Daudzreiz, agri no rīta saņemot no jums ziņas, domāju: „lūk, cik labi viņš dara...” Lai Kungs jums dāvā žēlastību būt vienmēr atjaunotiem šais trīs „iziešanās”, trīs „iziešanās” no sevis pašiem!”

I. Šteinerte/VR