Izvairīties no pārspīlēta garīguma

Kristieša loģika ir „parītdienas loģika”, jo viņš neapstājas pie pašreizējā mirkļa, bet paļāvīgi raugās uz miesas augšāmcelšanos – sacīja pāvests piektdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Uzrunājot klātesošos, viņš aicināja sargāties no pārspīlētas dievbijības un koncentrēšanās tikai uz šodienu. Ar zināmu sarūgtinājumu Francisks atzina, ka, apliecinot savu ticību, pēdējo „Credo” daļu parasti skaitām steigā, jo baidāmies domāt par nākotni, par mirušo augšāmcelšanos.

„Ja Kristus nav augšāmcēlies, tad muļķīga ir jūsu ticība”, raksta sv. Pāvils (sal. 1 Kor 15, 12-20). Aplūkojot šīs vēstules fragmentu, pāvests pievērsās atpestīšanas loģikai. Viņš paskaidroja, ka „parītdienas loģika” ir augšāmcēlušā Kristus loģika. Mums ir viegli dzīvot ar pagātnes loģiku, jo tā ir konkrēta, vai arī ar tagadnes loģiku, jo tā ir acīmredzama, bet, kas attiecas uz nākotni, tad reizēm nodomājam, ka „labāk par to nedomāt”. Nav viegli pieņemt nākotnes loģiku – atzina Francisks.

„Pagātnes loģika ir viegla. Tagadnes loģika ir viegla. Rītdienas loģika ir viegla, jo visi mirsim, bet parītdienas loģika nav viegla. Tas ir tas, par ko šodien runā Pāvils. Viņš sludina parītdienas loģiku. Kā būs? Augšāmcelšanās. Kristus ir augšāmcēlies. Kristus ir augšāmcēlies un ir skaidrs, ka Viņš nav augšāmcēlies kā spoks. Lūkass savā evaņģēlijā par augšāmcelšanos raksta: ‘Pieskarieties man!’. Spokam nav miesas, nav kaulu. ‘Pieskarieties man! Dodiet man ēst!’. Parītdienas loģika ir tāda loģika, kurā ietilpst arī miesa”.

Pāvests atzina, ka nereti mēs jautājam, kā būs debesīs, un vai visi tur nokļūsim. Tomēr mēs tā arī nespējam izprast šo parītdienas loģiku. Kāpēc? Šeit pie vainas ir zināma veida gnosticisms, jo domājam, ka „viss būs garīgs”, un mēs baidāmies no miesas. „Neaizmirsīsim,” uzsvēra Francisks, „ka tā bija pirmā herēzija”, ko nosodīja apustulis Jānis, sakot: ‘Tas, kurš saka, ka Dieva Vārds nav atnācis miesā, ir no Antikrista’”. Mēs baidāmies pieņemt Kristus miesas loģiku, tā vietā nododamies pārspīlētai dievbijībai, pārspīlētam garīgumam. Tomēr ir jāņem vērā, ka mēs augšāmcelsimies tāpat kā augšāmcēlās Kristus, tas ir, ar visu savu miesu. Pirmie kristieši jautāja, kā Kristus augšāmcēlās, un novēroja, ka žēlsirdības darbu visdziļākā sakne ir meklējama tieši ticībā uz miesas augšāmcelšanos. Žēlsirdības darbiem ar šo ticību ir cieša un nepārtraukta saikne. Tai pat laikā, sv. Pāvila māca, ka mēs visi būsim pārveidoti. Miesa, kurā būsim ietērpti, būs pārveidotā miesa.

Noslēdzot homīliju, Svētais tēvs piebilda, ka pagātnes loģikas izprašana un orientēšanās tagadnes loģikā ir brieduma pazīme. Arī spēja pieņemt rītdienas un nākotnes loģiku ir brieduma pazīme. Taču ir vajadzīga liela Svētā Gara žēlastība, lai izprastu šo parītdienas loģiku, kas saistās ar to, kas būs pēc pārveidošanās, kad nāks Kristus un mēs visi, pārveidoti, būsim kopā ar Viņu tur, augšā. Lūgsim Kungam šo ticības žēlastību! – aicināja pāvests.

J. Evertovskis / VR