Marijai nav kauns par mūsu grēkiem, jo viņa ir mūsu Māte

Atzīmējot Vissvētākās Jaunavas Marijas – Sāpju Mātes piemiņas dienu, pāvests 15. septembra rīta Svētās Mises homīlijā mudināja ticīgos vienmēr meklēt patvērumu pie Dievmātes. Mūsdienu pasaule ir kā bārenis, tomēr mēs, kristieši, neesam bāreņi, jo mums ir Māte – viņš uzsvēra. Jēzus apsolīja, ka nekad neatstās mūs vienus, un, atrazdamies pie krusta, uzticēja mums savu Māti Mariju.

Šodienas Evaņģēlijs „aizved” mūs uz Kalvārijas kalnu. Visi mācekļi, izņemot Jāni, bija aizbēguši. Jēzus krusta pakājē stāvēja tikai viņa mīļotais māceklis un dažas sievietes, tai skaitā, Marija. Francisks norādīja, ka, iespējams, visi skatījās uz viņu un runāja: „Skat, tā tur ir šī noziedznieka māte!” Marija to juta un cieta briesmīgu pazemojumu. Viņa dzirdēja arī priesterus, pret kuriem viņa izturējās ar cieņu, sakām: „Tu, kas esi tik varens, nokāp taču no krusta! Kāp nost!” Marija cieta, bet prom negāja. Viņa nenoliedza savu Dēlu, jo Viņš bija miesa no viņas miesas. Šajā sakarā pāvests pastāstīja, ka, kalpodams Buenosairesā, bieži apmeklēja ieslodzītos un pie cietuma vienmēr stāvēja rinda sieviešu. Tās bija mammas. Viņas nekaunējās par to, ka tur, iekšā, atradās viņu dēli. Jā, viņas cieta no tā, ka citi rādīja uz viņām ar pirkstu, bet tomēr gaidīja, lai varētu apciemot savus dēlus. Tāpat arī Marija bija līdzās savam Dēlam, kad Viņš atradās pie krusta koka.

Evaņģēlijs vēstī, ka Jēzus uzticēja mums savu Māti. „Lūk, tava Māte!” – Viņš sacīja māceklim. „Mums, kristiešiem, ir Māte, tā pati Jēzus Māte”, turpināja Svētais tēvs. „Mums ir Tēvs, tas pats Jēzus Tēvs. Mēs neesam bāreņi! Tai brīdī viņa mūs dzemdina lielās sāpēs. Tā ir īsta moceklība. Būdama ar caurdurtu sirdi, viņa šai sāpju brīdī piekrīt mūs visus dzemdināt. Un no šī brīža viņa kļūst par mūsu Māti, kopš tā brīža viņa ir mūsu Māte. Viņa rūpējas par mums un nekaunas no mums. Viņa mūs aizstāv”.

Pāvests atgādināja, ka pirmo gadsimtu krievu mistiķi ieteica garīgo krīžu un satricinājumu brīžos meklēt patvērumu zem Dievmātes apmetņa. „Tur velns nevar ienākt, jo viņa ir Māte un, būdama Māte, mūs aizstāv”, skaidroja Francisks. Vēlāk šo padomu pārņēma arī Rietumos un tika radīta pirmā mariāniskā antifona „Sub tuum praesidium”, kas nozīmē „Tavā patvērumā steidzamies, Svētā Dieva Dzemdētāja…” Pāvests uzsvēra, ka Dievmātes patvērumā mēs vienmēr varam būt drošībā. Tur mēs varam meklēt glābiņu sev un varam palīdzēt arī mūsdienu pasaulei, ko ir piemeklējusi krīze un ko Svētais tēvs nodēvēja par bāreni. Iespējams, mēs varam palīdzēt, sakot: „Skaties uz savu Māti!” Mums ir Māte, kas mūs aizstāv, pamāca un pavada. Viņa nekaunas no mūsu grēkiem, jo viņa ir Māte. „Lai Svētais Gars, kas ir mūsu draugs, ceļabiedrs, Mierinātājs un Aizstāvis, ko Kungs mums atsūtīja, palīdz mums saprast šo Marijas mātišķības tik lielo noslēpumu”, ceturtdienas rīta Svētās Mises homīlijas noslēgumā vēlēja pāvests Francisks.

J. Evertovskis / VR