Dieva žēlsirdība ir bezgalīga un neizsmeļama

„Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi; un jūs atradīsies mieru savām dvēselēm” (Mt 11, 28-29) – šos Kristus vārdus pāvests aplūkoja 14. septembra katehēzes mācībā. Uzrunājot uz trešdienas vispārējo audienci Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus, Francisks atklāja, kāds nereti ir mūsu noguruma un vilšanās galvenais iemesls, kā arī paskaidroja, ko nozīme dzīvot žēlsirdībā. Svētais tēvs diezgan kritiskus vārdus veltīja tiem garīgajiem ganiem, kuri attālinās no cilvēkiem un paši dzīvo kā kungi, un iedrošināja visus, kuri jūtas grēcīgi. Esiet droši un neļaujiet sev atņemt cerību! – viņš mudināja.

Jēzus aicina sev sekot vienkāršus ļaudis un visus, kurus nomoka dažādas likstas un grūtības, kuriem ir daudzas un dažādas vajadzības, un apsola, ka Viņā tie atradīs mieru un atvieglojumu. Patiesībā, Kristus aicinājums ir izteikts pavēles formā – norādīja Francisks.

Pirmajā pavēlē „Nāciet pie manis”, kas ir adresēta pagurušajiem un nospiestajiem, ir ietverts apsolījums atrast sev mieru. Runa ir sevišķi par tādiem cilvēkiem, kuriem nav neviena cita, uz ko balstīties un paļauties, kā vienīgi Dievs. Apzinādamies savu niecīgo stāvokli, šie ļaudis prot pilnībā paļauties uz Kunga lielo žēlsirdību, un tie gaida palīdzību vienīgi no Viņa. Šajā kontekstā Francisks paskaidroja, ka šajā Jubilejas gadā iziet pa katedrāļu un citu dievnamu Žēlsirdības durvīm nozīmē atrast Jēzu, nodibināt draudzību ar Viņu un atrast mieru. Tas ir atgriešanās ceļš. Taču ko nozīmē atgriezties? Atgriezties nozīmē atklāt Kunga žēlsirdību, kas ir bezgalīga un neizsmeļama. „Kunga žēlsirdība ir liela! – uzsvēra Svētais tēvs. Tāpēc izejot pa Svētajām durvīm, apliecināsim, ka pasaulē ir mīlestība, un ka šī mīlestība ir stiprāka par ikvienu ļaunumu, kurā cilvēks, cilvēce un pasaule ir iesaistīti”.

Izsakot otro pavēli „Ņemiet manu jūgu”, Jēzus māca, ka tieši caur Viņu mēs varam atklāt, kāda ir Dieva griba. Viņš ieņem centrālo vietu mūsu attiecībās ar Dievu. Dieva gribu atklājam pateicoties Viņam, nevis pateicoties likumiem un aukstām norādēm. Pieņemot „Jēzus jūgu”, mēs izveidojam ar Viņu dziļu vienotības saikni un piedalāmies Viņa krusta un pestīšanas noslēpumā.

Ar trešo pavēli „Mācieties no manis” tiek izteikts aicinājums iepazīt Jēzu un Viņam sekot. Jēzus nav tas mācītājs, kurš bargi uzliktu citiem savas nastas un pieprasītu tās nest. Šādi rīkojās likuma zinātāji, par ko Jēzus viņus norāja. Jūgs, ko nes nabagi un apspiestie, ir tas pats jūgs, ko pirms viņiem nesa pats Jēzus. Tāpēc šis jūgs ir viegls. Jēzus uzņēmās uz saviem pleciem visas cilvēces grēkus un ciešanas. Kas attiecas uz mums, tad uzņemties Jēzus jūgu nozīmē pieņemt Viņa atklāsmi, proti, saprast, ka caur Viņu Dievs savā žēlsirdībā uzņēmās uz sevis visu cilvēku nabadzību. Tādā veidā Dievs visiem pavēra vaļā pestīšanas durvis. Kristus kļuva visiem viss. Viņš bija gans, nevis kungs. „Cik nesmuki, ka Baznīcas gani kļūst par kungiem, kuri ir tālu no cilvēkiem, tālu no nabagiem”, sacīja pāvests. „Tas nav Jēzus gars. Šādus ganus Jēzus norāja un par viņiem sacīja ļaudīm: Dariet to, ko viņi jums saka, bet nesekojiet viņu darbiem”.

Katehēzes noslēgumā pāvests atzina, ka mūsu nogurumu un vilšanos reizēm izraisa tas, ka mēs mēģinām balstīties uz nebūtiskām lietām un attālināmies no tā, kas mūsu dzīvē ir patiesi svarīgs. Turpretī Kungs mūs aicina nebaidīties Viņam sekot, jo uz Viņu saliktā cerība nekad mūs nepievils. Mums jāmācās, ko nozīmē dzīvot no žēlsirdības, lai būtu par žēlsirdības instrumentiem. Tas nozīmē sajust, ka mums ir vajadzīga Dieva žēlsirdība, un tad, kad sajutīsim vajadzību pēc piedošanas un izlīgšanas, tad pratīsim būt žēlsirdīgi arī pret citiem. Ja raudzīsimies uz Jēzu, sapratīsim, cik tāls ceļš vēl ir ejams un reizē piedzīvosim prieku, jo zināsim, ka mēs ejam kopā ar Jēzu. Mēs neesam vieni! Tātad, drosmi, drosmi! – mudināja Francisks. Tam, kurš jūtas grēcīgs, Svētais tēvs ieteica ļaut Kungam sevi uzlūkot, atvērt savu sirdi, sajust Viņa skatienu, Viņa žēlsirdību, un tad sirds piepildīsies ar prieku, ar piedošanas prieku. „Raugieties uz Krustā sisto Kungu, kurš atvēra savas rokas, lai apskautu visu pasauli”, aicināja pāvests.

J. Evertovskis / VR