Francisks: "Cik daudzas ilūzijas tiek pārdotas brīvības vārdā!"

„Žēlsirdība un atpestīšana” – tā saucās pāvesta katehēzes temats sestdienas vispārējā Jubilejas gada audiencē. Francisks atzīmēja, ka vārds „pestīšana” tiek maz izmantots, taču tas ir būtisks, jo norāda uz visradikālāko atbrīvošanu, ko Dievs ir paveicis visas cilvēces labā. „Šķiet, ka mūsdienu cilvēks vairs negrib domāt par to, ka Dieva darbības rezultātā viņš ir ticis atbrīvots un atpestīts,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka mūsdienu cilvēks piekopj ilūziju, iedomājoties, ka brīvība nozīmē spēju sasniegt visu. Francisks atzīmēja:

 „Cik daudzas ilūzijas tiek pārdotas brīvības vārdā un radītas jaunas verdzības formas. Daudzi, daudzi cilvēki ir kļuvuši par vergiem. Viņi domā: „Es to darīšu, jo tā vēlos, es pamēģināšu narkotikas, jo tā vēlos, utt., jo esmu taču brīvs. Tā ir verdzība! Cilvēki kļūst par vergiem brīvības vārdā. Mēs visi esam redzējuši šādus cilvēkus, kas beigās piedzīvo sagrāvi. Ir vajadzīgs, lai Dievs mūs atbrīvo no katras vienaldzības, egoisma un pašpietiekamības formas.”

Pāvests atgādināja, ka kļūdams par vienu no mums, Kungs Jēzus ne tikai pieņem mūsu cilvēcisko stāvokli, bet paaugstina mūs Dieva bērnu kārtā. Ar savu nāvi un augšāmcelšanos Jēzus Kristus, neaptraipītais jērs, ir uzvarējis nāvi un grēku, lai atbrīvotu mūs no to varas. Viņš ir jērs, kurš tika upurēts mūsu dēļ, lai mēs varētu saņemt jaunu dzīvi, ko dod piedošana, mīlestība un prieks.

„Ir tiesa, ka dzīve mums sagādā pārbaudījumus un mēs ciešam,” teica pāvests. Viņš paskaidroja, ka šādos brīžos esam aicināti vērst skatienu uz Krustā sisto Jēzu, kas cieš mūsu dēļ un kopā ar mums. Francisks aicināja neaizmirst, ka sāpēs un vajāšanās, kā arī ikdienas grūtībās mūs vienmēr atbrīvo Dieva žēlsirdīgā roka, kas mūs paceļ pie sevis un ved pie jaunas dzīves. Svētais tēvs uzsvēra:

„Dieva mīlestībai nav robežu. Mēs varam atklāt aizvien jaunas zīmes, kas norāda uz Viņa uzmanību pret mums un jo īpaši uz Viņa gribu mūs sasniegt un iet mums pa priekšu. Visa mūsu dzīve, lai arī tā ir grēka izraisītā trausluma iezīmēta, ir nolikta Dieva skatiena priekšā. Cik daudzas Svēto Rakstu lappuses vēstī par Dieva klātbūtni, tuvību un maigumu katra cilvēka – jo īpaši mazākā, vājākā, sabiedrības atstumtā priekšā. Jo vairāk mums ir nepieciešama palīdzība, jo vairāk Viņa skatiens piepildās ar žēlsirdību. Viņš izjūt līdzjūtību mūsu priekšā, jo pazīst mūsu vājības. Viņš pazīst mūsu grēkus un mums piedod. Piedod vienmēr! Viņš, mūsu Tēvs, ir ļoti, ļoti labs!”

I. Šteinerte/VR