Mātes Terēzes vēstules atklāj kaut ko ļoti pārsteidzošu

Par Mātes Terēzes no Kalkutas kanonizāciju īpaši priecājas viņas reliģiskā saime – Žēsirdības misionāru tēvu ģenerālpriekšnieks pr. Braens Kolodejčuks un visi Žēlsirdības misionāru kongregācijas locekļi. Kolodejčuks ir arī Mātes Terēzes kanonizācijas procesa postulators. Labi iepazīstot jaunās svētās iekšējo dzīvi, priesteris atklāja, ka, neskatoties uz to, ka viņa vienmēr smaidīja un izstaroja dziļu mieru un prieku, savā dvēselē gadiem ilgi piedzīvoja arī „tumšu nakti” un lielas ciešanas, ko panesa vienotībā ar cietēju Kristu. Intervijā Vatikāna Radio Mātes Terēzes kanonizācijas procesa postulators paskaidroja, ka šis grandiozais notikums, proti, pasludināšana par svētu ļaus labāk iepazīt Mātes Terēzes harizmu, ko tā saņēma no Dieva, un sekot viņas piemēram ceļā uz svētumu, kalpojot Jēzum trūkumcietējos.

Jautāts par to, kas viņu visvairāk aizkustināja visa procesa laikā, pr. Kolodejčuks atbildēja: „Es biju aizkustināts, redzot visu kopumā. Es pazinu Māti Terēzi 20 gadus, bet tā bija tikai viena daļa. Tā bija mana personīgā pieredze. Kad tika savākta visa informācija (kopumā tas ir 81 dokumentu sējums 35 tk. lappušu apmērā) un uzrakstīta „positio”, kurā ir aprakstīta viņas dzīve, tikumi un svētuma slava, es teicu, ka Māti Terēzi labāk iepazīstam pēc viņas nāves nekā viņas dzīves laikā. Jā, viņa bija sabiedrībā plaši pazīstama persona, bet savu iekšējo dzīvi paturēja noslēpumā – pat vistuvākajām māsām nebija ne nojausmas par to tumsu, ko viņa piedzīvoja. Iepazīstot visu viņas dzīvi kopumā, es biju aizkustināts. Īpašais aspekts un visvaronīgākais viņas dzīves aspekts noteikti ir šī tumsa, ko viņa piedzīvoja”.

Pr. Kolodejčuks atklāja, ka pirmo reizi lasot Mātes Terēzes vēstules, viņš esot raudājis. Māsa, kura viņam iedeva šīs vēstules, norādīja, ka tajās ir kaut kas īpašs. Tāpēc pirms nekā tās lasīt, viņš devās uz kapelu. Arī māsas, lasot un dzirdot vēstuļu saturu, raudāja. Mēs visi vienmēr domājām, ka Mātei Terēzei, protams, nebija viegli. Tā kā viņa bija kongregācijas dibinātāja, viņa bija ļoti populāra un visur pieprasīta, kā arī varētu domāt, ka, dzīvojot dziļā mīlestības vienotībā ar Jēzu, viņa saņēma īpašu mierinājumu, spēku un dzīves enerģiju. Taču īstenībā atklājās kaut kas pavisam cits, proti, viņa dzīvoja bez šī mierinājuma! Viņa piedzīvoja iekšēju pamestības sajūtu, kuru izdzīvoja vienotībā ar Jēzu. „Varbūt varam teikt, ka viņa bija tik ļoti vienota ar Jēzu, ka Jēzus varēja ar viņu dalīties savās vissmagākajās ciešanās”, piebilda pr. Kolodejčuks.

J. Evertovskis / VR