Navarro Valls kavējas atmiņās par Māti Terēzi un Jāni Pāvilu II

Kā brālis un māsa – šādas izjūtas radās tiem, kas kopā redzēja Māti Terēzi un Jāni Pāvilu II. Vai tā būtu Apustuliskā pils Vatikānā, vai nabadzīgie Kalkutā, starp abiem svētajiem vienmēr bija ārkārtēja saskaņa, kas balstījās mīlestībā uz Jēzu un tuvāko. Šo tikšanos biežs liecinieks bija ilggadējais Svētā Krēsla preses dienesta vadītājs Hoahins Navarro Valls. Viņa atmiņā īpaši iespiedies brīnišķīgais smaids, kas rotāja Mātes Terēzes seju:

„Šis bērna smaids, arī tad, kad viņa jau bija lielā vecumā, bija tik dabisks! Pēc tam no vēstulēm garīgajiem vadītājiem, kas tika publicētas pēc viņas nāves, uzzinājām par pārbaudījumu, kas slēpās viņas dvēselē, par garīgo sausumu, par tumšo nakti, ko viņa nesa sevī daudzus gadus... Tas ir ārkārtējs šīs sievietes kontrasts!”

Navarro Valls turpina atcerēties divas mūsdienu laikmeta lielās personības – Māti Terēzi un Jāni Pāvilu II, kas bija tik atšķirīgi viens no otra gan formācijas, vēstures, biogrāfijas ziņā. Taču, viņus vienoja nodomi un ārkārtēja sapratne, kas visvairāk izpaudās, kad tie abi atradās ārpus oficiālām ceremonijām, piemēram, pāvesta ceļojuma laikā uz Indiju 1986. gadā. Jānis Pāvils II un Māte Terēze tikās Kaligatā, divās lielās telpās cieši blakus budistu templim. Šeit Žēlsirdības misionāre pieņēma visus bezpalīdzīgos, ko satika Kalkutas ielās.

Pēc aizkustinošā ceļojuma uz Indiju, Karols Vojtila vēlējās, lai Māte Terēze atver māju arī Vatikānā. Tā radās „Dono di Maria” – „Marijas dāvana”, kur māsas ik dienas rūpējas par bezpajumtnieku paēdināšanu un dažadām citām viņu vajadzībām. „Dono di Maria” tika iesvētīta 1988. gadā, divus gadus pēc Jāņa Pāvila II vizītes Indijā. Lai arī starp Kalkutu un Romu ir liela atšķirība, taču ir jāatzīst, ka abās pilsētas ir cilvēki, kas cieš, ir slimi, cilvēki, kuriem nav ģimenes, kurus visi ir atstājuši.

Mātes Terēzes kanonizācija notiek Žēlsirdības Jubilejas gadā. Navarro Valls ir pārliecināts, ka tieši šis Jubilejas gada notikums visvairāk atstarosies visā pasaulē. Tā vēsts ir sekojoša: Baznīcas dzīves centrā, visu kristiešu dzīves centrā ir jāliek žēlsirdība. Žēlsirdība kā elements, kas veido personību, kas piešķir jēgu eksistencei un palīdz kalpot citiem. Pāvesta Jāņa Pāvila II preses sekretārs vēlas izcelt vēl kaut ko, proti, kad tiek runāts par sievietes lomu Baznīcā, viņam vienmēr kā pirmā prātā nāk Māte Terēze, kas ir paveikusi šo lielo darbu tuvākā labā, pašai negribot kļūstot par īstu līderi pasaulē. Šī nelielā auguma sieviete, kura nevēlējās personīgu slavu, ir iedvesmojusi daudzu bīskapu, priesteru, daudzu kardinālu darbu Baznīcā. „Viņa bija īsta svētā, kura visu savu dzīvi veltīja citiem, saglabājot savu sievietes, savu Baznīcas sievietes profilu,” intervijā Vatikāna radio teica Hoahins Navarro Valls.

I. Šteinerte/VR