Pateicoties žēlsirdībai, mēs atgūstam savu cieņu

Jēzus savā žēlsirdībā ne tikai atbrīvo cilvēkus no ciešanām, izolācijas un kauna, bet arī ieved viņus Dieva mīlestības apvāršņos un atjauno viņu cieņu – sacīja pāvests trešdienas vispārējās audiences laikā. Katehēzes mācībā viņš uzsvēra to, ka, pateicoties žēlsirdībai, cilvēks atgūst savu personas cieņu. Tikšanās ar Kristu paver viņam atbrīvošanas un pestīšanas ceļu.

Komentējot Mateja evaņģēlija fragmentu par sievietes, kura slimoja no asins tecēšanas, izdziedināšanu (sal. Mt 9, 20-22), Francisks norādīja uz ticības lielo lomu. Sieviete, kura pieskārās Jēzus drēbju vīlei, bija ticības, cerības un drosmes pilna. Viņas vēlēšanās sastapt Jēzu un būt pestītai bija tik liela, ka viņa uzdrošinājās pārkāpt Mozus likuma normas. Šī sieviete ne tikai slimoja, bet asins tecēšanas dēļ tika uzskatīta par nešķīstu. Tādā veidā tai tika liegts piedalīties liturģijā, dzīvot laulības dzīvi un veidot normālas attiecības ar savu tuvāko. Evaņģēlists Marks vēl piebilst, ka viņa bija apmeklējusi daudz ārstus un iztērējusi daudz līdzekļu, bet stāvoklis kļuva vēl sliktāks. Svētais tēvs atzina, ka ir svarīgi ņemt vērā šo apstākli, lai izprastu viņas noskaņu, un proti, sieviete juta, ka Jēzus var viņu atbrīvot no slimības, no asiņošanas un no necienīgā stāvokļa, kādā tā atradās jau ilgus gadus. Vārdu sakot, viņa juta, ka Jēzus var viņu izglābt.

Svētajos Rakstos aprakstītais notikums aicina pārdomāt, kā nereti sieviete tiek uztverta un stādīta priekšā – atgādināja pāvests. Norādot uz izplatīto sievietes cieņas neievērošanu, Francisks uzsvēra, ka tieši Evaņģēlijs atklāj patiesību, kas atbrīvo. Jēzus apbrīnoja minētās sievietes, no kuras visi izvairījās, ticību un viņas cerību vainagoja ar atpestīšanu. Mēs nezinām viņas vārdu, bet dažas Evaņģēlija rindas, kurās aprakstīta viņas tikšanās ar Jēzu, parāda viņas ticības ceļu. Ticība ļauj atklāt patiesību un saskatīt katras personas neizmērojamo cieņu. Tikšanās ar Kristu paver visiem cilvēkiem brīvības un atpestīšanas ceļu – uzsvēra Svētais tēvs.

Tā kā šī sieviete bija visu atstumta, viņa rīkojās slepus – aiz Jēzus muguras, lai netiktu pamanīta. Tomēr Jēzus „apgriezās” un viņu „uzlūkoja” (Mt 9, 22). Jēzus skatiens bija nevis pārmetuma, bet žēlsirdības un maiguma skatiens. Viņš zināja, kas notika, un gribēja personīgi ar viņu satikties. Sirds dziļumos to pašu vēlējās arī sieviete. Tas nozīmē, ka Jēzus ne tikai viņu pieņem, bet arī atzīst par cienīgu satikšanos ar viņu, lai viņai dāvātu savu vārdu un savu uzmanību.

Stāsta centrālajā daļā vārds „pestīšana” jeb „glābšana” figurē trīs reizes. „Ja tikai es pieskaršos Viņa drēbēm, es būšu glābta. Uzticies, meita, tava ticība tevi izglāba! Un no šī brīža sieviete bija izglābta” (9, 21-22). Pāvests paskaidroja, ka vārdi „uzticies, meita” izsaka to, cik liela ir Dieva žēlsirdība pret cilvēku. Savukārt, vārds „pestīšana” ietver sevī vairākus aspektus: fizisko izdziedināšanu, atbrīvošanu no sociāla un reliģiska rakstura diskriminācijām, piepildīšanu ar cerību, atbrīvošanu no bailēm un atgriešanu kopienā. Jēzus dāvā integrālu pestīšanu, no jauna piepildot sievietes dzīvi ar Dieva mīlestību un atjaunojot viņas cieņu. Viņu izglāba nevis pieskaršanās Jēzus drēbēm, bet Jēzus vārds, ko viņa pieņēma ar ticību – uzsvēra Francisks. Pateicoties ticībai, cilvēks saņem mierinājumu, tiek dziedināts un tiek atjaunotas viņa attiecības ar Dievu un Viņa tautu. Jēzus ir vienīgais pestīšanas avots visiem cilvēkiem, bet ticība ir pamatnosacījums, lai cilvēks varētu iemantot šo pestīšanu. Svētais tēvs piebilda, ka Jēzus ar savu žēlsirdības pilno rīcību rāda piemēru visai Baznīcai, aicinot to iet pretī katram cilvēkam, lai ikviens saņemtu miesas un gara dziedināšanu un atgūtu savu Dieva bērna cieņu.

Vispārējās audiences laikā pāvests vēlēja ticīgajiem piedzīvot Žēlsirdības jubilejas gadā Dieva mīlestības dziedinošo spēku un aicināja nebīties iet pie Kristus ar visām savām ciešanām, vājībām un grēkiem.

„Cik gan bieži savu daudzo grēku dēļ mēs jūtamies atmesti!”, atzina Francisks. „Tomēr Kungs mums saka: ‘Esi drošs! Nāc! Man tu neesi atmests vai atmesta. Esi drošs! Esi droša! Tu esi mans dēls, mana meita’. Šis ir žēlastības un piedošanas laiks. Šis ir žēlsirdības laiks. Šodien Jēzus mums visiem, kas esam lielāki vai mazāki grēcinieki, saka: ‘Esi drošs, nāc! Tu vairs neesi atmests. Es tev piedodu, es tevi skauju’. Tāda ir Dieva žēlsirdība. Mums drosmīgi jādodas pie Viņa, jālūdz piedošana par saviem grēkiem un jāiet uz priekšu”.

J. Evertovskis / VR