Lai sports kļūst par iespēju brālīgai tautu sadraudzībai!

Augusta mēneša vispārējais nodoms ir veltīts sportam. Pāvests Francisks aicina lūgties, lai sports kļūst par iespēju brālīgai tautu sadraudzībai un stiprina mieru pasaulē. Svētais tēvs norāda uz sporta svarīgo nozīmi cilvēka fiziskās un garīgās attīstības procesā. Pirms diviem gadiem, tiekoties ar Itālijas Olimpiskās komitejas vadītājiem un sportistiem, Francisks atgādināja, ka katrs sporta pasākums, īpaši olimpiskās spēles, ir iespēja atklāt jaunus veidus, lai atrisinātu personas cieņas respekta trūkuma dēļ radītos saspīlējumus un konfliktus. Olimpiskā devīze «Citius, altius, fortius» («Ātrāk, augstāk, stiprāk») neizsaka vienas nācijas pārākumu pār otru, ne arī vājāko un mazāk aizsargāto izslēgšanu, bet gan cīņas garu, ko jāstiprina ne tikai sportistiem, bet visiem cilvēkiem, lai varētu sasniegt svarīgus mērķus arī savā dzīvē.

Atgādinām, šogad laikā no 5. līdz 21. augustam Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro notiek 31. Vasaras olimpiskās spēles. Tajās piedalās arī vairāk nekā trīsdesmit sportistu no Latvijas.

Savukārt misionārajā lūgšanu nodomā Francisks aicina lūgties, lai kristieši dzīvo Evaņģēlija prasīgumu, sniedzot ticības, godīguma un mīlestības liecību tuvākajiem. Pāvests bieži runā par šādas liecības nepieciešamību. 2016. gada 18. jūnijā, apmeklējot Svētās Ģimenes no Nācaretes kopienas vadīto bērnu aprūpes un audzināšanas centru Romā, viņš skaidroja Jēzus līdzību par Labo Samarieti. Francisks aicināja nebaidīties “sasmērēt savas rokas,” nebaidīties kļūdīties. Lai tiktu galā ar šodienas izaicinājumiem audzināšanas jomā, vajag riskēt, jo kurš neriskē, tas nevirzās uz priekšu, sacīja pāvests. Atbildot uz jautājumu, kā varam kļūt par Evaņģēlija lieciniekiem mūsdienu pasaulē, Francisks norādīja uz daudziem ticības mocekļiem, īpaši pieminot Tuvo Austrumu reģionu. Viņš skaidroja, ka asiņu izliešana tomēr nav vienīgais liecības sniegšanas veids. Vēl ir arī klusā ikdienas moceklība. Arī godīgums var būt moceklība. Arī klusēšana tad, kad gribas ar savu mēli ievainot otru, var būt moceklība. Pastāv arī pacietības moceklība, kas attiecas uz bērnu audzināšanu un spēju būt uzticīgam mīlestībā. Esam aicināti nebaidīties, ka piedzīvosim ticības krīzi. Īsts kristietis atzīst, ka ir grēcinieks, kuru Kristus ir izdziedinājis vai arī kura dzīvē notiek dziedināšana.

S. Krivteža / VR