Žēlsirdībai vienmēr ir jauna seja

Turpinās pāvesta Franciska vizīte Polijā. Vizītes trešās dienas galvenie pasākumi bija Aušvicas-Birkenavas nometnes apmeklējums, tikšanās ar Krakovas Bērnu klīnikas mazajiem pacientiem un Krusta ceļš kopā ar jauniešiem. Korespondente Terēze Druka sniedz ieskatu par pāvesta vizītes norisi 28. jūlijā. Viņa stāsta:

Otrā pāvesta Franciska ciemošanās diena Polijā bija intensīva. Tā iesākās agri ar divām privāta rakstura vizītēm. Vispirms pāvests devās uz Jaunavas Marijas upurēšanas jeb prezentēšanas jaunavu ordeņa baznīcu. Jāņa Kristītāja un Jāņa Evaģēlista baznīca, kas ir viens no ievērojamākajiem Krakovas arhitektūras pieminekļiem, atrodas pavisam netālu no pāvesta Franciska mītnes Krakovā. Minētais ordenis ir pirmā neklauzūras māsu kopiena Polijā. Tā pamatuzdevums ir apustuliskais darbs galvenokārt audzināšanas un pedagoģijas jomā. Blakus ordenim ir māsu vadītā skola. Šī ordeņa māsas ir labi pazīstamas pāvestam Franciskam, jo to aprūpei Vatikānā ir uzticēta pāvesta dāvanu glabātuve. No šejienes pāvests devās uz slimnīcu, kur apmeklēja jau vairāk kā mēnesi bez samaņas guļošo kardinālu Francišeku Maharski. Jūnijā kardināls zaudēja samaņu un nokrita no trepēm. Pāvests Francisks brīdi lūdzās par slimo garīdznieku, tad svētīja visu nodaļu un pateicās tās personālam.

Tālākais ceļš veda uz Čenstohovu, kur viņu gaidīja ļoti daudz svētceļinieku. Šim apmeklējumam atšķirībā no Krakovā notiekošā bija mazliet cits raksturs. Tā bija pateicības vizīte par Polijas kristības tūkstoš piecdesmit gadiem. Euharistijas sākumā klātesošie nodziedāja viduslaikos tapušo dziesmu poļu valodā Bogurodzica. Tas ir senākais poļu valodas literārais un reliģiskais piemineklis. Pāvests savā mācībā vēlējās poļiem parādīt, ka Dievs, kurš pestī cilvēku, atklājas viņam kā tāds, kurš ir mazs, tuvs un konkrēts, ka Dievs nemanifistē savu lielumu. Norādot uz vīna pārmainīšanu Kānas kāzās, kas ir pirmais Jēzus brīnums, pāvests Francisks uzsvēra, ka Jēzus neveica neparasto darbību pūļu priekšā un to nepavadīja uzstāšanās, kas risinātu kādu neatliekamu politisku jautājumu. Tā vietā ir brīnums mazā, nenozīmīgā ciematā, kura mērķis ir iepriecināt kādas anonīmas ģimenes kāzu viesus. Dievs mīl vienkāršos, jo tie runā pazemīgā mīlestības valodā. Pāvests teica: “Padomāsim par jūsu tautas daudzajiem dēliem un meitām: mocekļiem, kuri panāca to, ka atspīdēja Evaņģēlija neaizsargātais spēks; par vienkāršajiem, bet tomēr neparastajiem cilvēkiem, kuri spēja liecināt par mīlestību pret Dievu lielos pārbaudījumos; par maigajiem, bet pārliecinātajiem Žēlsirdības sludinātājiem, tādiem kā svētais Jānis Pāvils II un svētā Faustīne.”

Euharistijas svinībās Jasnoguras sanktuārijā piedalījās arī Polijas valdības pārstāvji ar prezidentu Andžeju Dudu un premjeri Beatu Šidlo priekšgalā. Pēc atgriešanās Krakovā pāvests Francisks saņēma simboliskas pilsētas atslēgas, kļūdams par tās saimnieku. No pāvesta Franciska ievēlēšanas brīža zināma ir šī cilvēka pieķeršanās vienkāršam dzīves veidam, tai skaitā transporta līdzekļu izvēlē. Krakovā pāvests uz tikšanos ar Pasaules jaunatnes dienu dalībniekiem devās ar tramvaju. Speciāli izgatavotajā vagonā līdz ar viņu brauca jaunieši ar īpašām vajadzībām kopā ar saviem aprūpētājiem. Visas trases garumā stāvēja Krakovas iedzīvotāji un svētceļinieki, kas ļoti entuziastiski sveica mūsu laiku Pēteri.

“Beidzot esam satikušies! Paldies par tik sirsnīgu uzņemšanu!” – ar šiem vārdiem pāvests Francisks iesāka savu pirmo oficiālo tikšanos ar Pasaules Jauniešu dienu dalībniekiem. Krakovas Bloņu pļavās bija ieradušies gandrīz pusmiljons jauniešu no visas pasaules. Viņu vidū bija arī jauniešu grupa no Latvijas. Svētais tēvs uzsvēra, ka šajās dienās Polija vēlas būt par vienmēr jaunu Žēlsirdības seju. Turpina Terēze Druka:

Pasaules jaunatnes dienu dalībnieki oficiāli sveica vissvarīgāko svētceļinieku, kuram tika pasniegta svētceļinieku mugursoma baltā krāsā. Cermonijas laikā skaista uzveduma formā tika prezentēti pasaules kontinenti un valstis, no kurām ir ieradušies jaunie cilvēki. Saistībā ar to priekšā tika stādīti atsevišķu svēto tēli, kas nāk no šiem dažādajiem kontinentiem un valstīm. Neparasta bija pāvesta uzruna, kurš ar milzīgo jauniešu pulku brīvi vadīja dialogu. Viņš aicināja jaunos cilvēkus viltus ilūziju un apreibināšanās pasaulē nepazaudēt savai jaunībai raksturīgās ilgas, sapņus, aizrautību un enerģiju, jo tieši šīs īpašības ļauj pasaulē īstenot Dieva Žēlsirdību. Žēlsirdībai vienmēr ir jauna seja – teica pāvests. Viņš atgādināja, ka ar patiesu dzīves aizrautību apdāvināt var tikai Jēzus Kristus. Tādēļ jaunajiem nevajag izvēlēties vienalga ko, bet gan to labāko, bet tāds ir Jēzus, kurš mūs apdāvina ar sevi pilnīgi par velti.

Pāvesta Franciska vizītes Krakovā otrā diena noslēdzās ar īsu uzrunu no savas mītnes loga. Tikšanās noritēja pēc pulksten astoņiem vakarā. Neraugoties uz lietu, Krakovas kūrijas laukumā bija ieradušies vairāki simti jauniešu. Kā stāsta korespondente Terēze Druka, šoreiz pāvests esot juties daudz drošāk.

Pēc pāvesta sveikšanas cermonijas daudzi svētceļinieki līdzīgi kā iepriekšējā vakarā pulcējās zem viņa mītnes loga, gaidot vēl kādu mācības vārdu. Tā tas tiešām notika, turklāt jau pēc pulksten astoņiem. Šoreiz Francisks šajā Krakovas mītnes logā jau jutās daudz drošāk. Viņa mācība bija paredzēta jaunajiem laulātajiem un ģimenēm. Pāvests teica:

“Šodien nav viegli izveidot labu ģimeni un tai veltīt visu mūžu. Nepieciešama ir drosme, bet jums tā ir. Man dažreiz jautā, kā panākt to, lai ģimene attīstītos visu laiku, pārvarot visas grūtības. Gribētu jums pateikt trīs vārdus, kas atspoguļo trīs nostājas: vai drīkstu, paldies, piedod. Laulība ir kaut kas skaists, kaut kas, par ko mums ir jārūpējas, jo tas taču ir uz visu dzīvi. Vienmēr laulātajam jāprasa: Kā tu domā? Nekad neko neuzspiedīsim, konsultēsim, teiksim: Vai drīkstu? Otrs vārds ir – paldies. Cik reizes vīram ir jāpateicas savai sievai? Jāpateicas ir vienam otram, jo laulības sakraments ir pa īstam sakraments starp laulātajiem. Un šo sakramentālo saiti lielā mērā uztur šī pateicība. Teiksim: paldies! Bet trešais vārds ir „piedod”. Nereti mums grūti ir izteikt šo vārdu. Laulībā vienmēr gan vīrs, gan sieva izdara kļūdas. Mācēt to atzīt, atvainoties, lūgt piedošanu tā patiesi ir liela lieta. Te ir jauni cilvēki, jauni laulātie, redzu arī jaunlaulātos. Lūdzu jūs iegaumēt šos trīs vārdus, kuri ir svarīgi attiecībās. Lūdzu atkārtosim kopā: Vai drīkstu?; Paldies; Piedod. Lūk, tas ir viss! Tas ir tik skaisti! Labi ir tā runāt ikdienas dzīvē. Laulībā vienmēr ir kaut kādi strīdi, kaut kādas nesaskaņas. Tas ir normāli, tā tas notiek. Paceļas balsis, vīrs strīdas ar sievu, sieva strīdās ar vīru ... Bet dažreiz pat plīst šķīvji! Bet jūs nebaidieties, ja kaut kas tāds jums gadīsies. Gribu jums dot padomu: nekad nepieļaujiet, lai diena beigtos bez izlīguma. Kādēļ? Jo aukstais karš nākošajā rītā patiesi ir bīstams. Tēvs, bet ko mums darīt, lai izlīgtu? – pajautāsiet man. Nevajag daudz runāt. Pietiek ar vienu žestu un viss ir kārtībā. Ja ir mīlestība, pietiek ar vienu žestu,” jauniešiem atgādināja pāvests.

T. Druka no Polijas