Miera pamatā ir spēja klausīties

Vai tev, vīrs, ir laiks ieklausīties savā sievā? Vai tev, sieva, ir laiks uzklausīt savu vīru? Šos jautājumus pāvests adresēja gan tiem, kuri svētdien ieradās Svētā Pētera laukumā uz lūgšanu „Kunga eņģelis”, gan arī katram no mums. Vai mēs protam ieklausīties savos līdzcilvēkos, sevišķi, savos ģimenes locekļos? Komentējot Lūkasa evaņģēlija fragmentu (sal. Lk 10, 38-42), Francisks parādīja, kas mūsu dzīvē ir vissvarīgākais jeb, kas ir tā vienīgā lieta, kas mums ir vajadzīga, par kuru runā Jēzus.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” Svētais tēvs apliecināja savu garīgo tuvumu visiem, kuri cieta pagājušajā nedēļā Nicā notikušajā terora aktā. „Dārgie brāļi un māsas,”, viņš sacīja, „mūsu sirdīs vēl joprojām ir dzīvas sāpes par ceturtdienas vakarā Nicā notikušo slaktiņu, kura laikā tika aizslaucīts tik daudz nevainīgu dzīvību, tai skaitā, daudzu bērnu dzīvības. Es esmu līdzās katrai ģimenei un visai sērojošajai franču tautai. Lai Dievs, labais Tēvs, pieņem visus upurus savā miera valstībā, sniedz atbalstu ievainotajiem un mierinājumu viņu ģimenes locekļiem! Lai Viņš izjauc ikvienu terora un nāves plānu, lai vairs neviens cilvēks neuzdrošinātos izliet sava brāļa asinis. Tēvišķi un brālīgi skauju visus Nicas iedzīvotājus un visu franču tautu. Un tagad lūgsimies visi kopā, domājot par šo slaktiņu, par tā upuriem un par viņu ģimenes locekļiem. Vispirms palūgsimies klusumā…”.

Iepriekš minētajā Evaņģēlija fragmentā tiek runāts par Martu un Mariju, kuras savās mājās uzņem Jēzu. Marija sēž pie Kunga kājām un klausās Viņu, bet Marta nopūlas ar dažādiem pakalpojumiem. Tad, kādā brīdī, Marta vēršas pie Jēzus: „Kungs, vai Tev nerūp, ka mana māsa ir atstājusi mani vienu piekalpot? Tāpēc saki viņai, lai viņa man palīdz!” Taču Jēzus viņai atbild: „Marta, Marta, tu rūpējies un uztraucies par daudzām lietām, bet tikai viena ir nepieciešama. Marija izvēlējās sev labāko daļu, kas viņai netiks atņemta”. Komentējot šo fragmentu, pāvests norādīja, ka Marta, aizņemta ar rūpēm, riskē aizmirst to, kas ir vissvarīgākais, proti, aizmirst par pašu ciemiņu. Nepietiek tikai apkalpot ciemiņu un viņu pabarot, bet svarīgi ir arī viņu uzklausīt. Francisks norādīja uz atslēgas vārdu, kas ir „klausīšanās”. Svarīgi, lai mēs prastu ciemiņā ieklausīties, jo viņš nāk ar visu savu personības bagāžu, viņam ir kas sakāms un ir ar ko dalīties. Nepieciešams, lai viņš justos kā ģimenē. Citādi, ja mēs uzņemam ciemiņu, apsēdinām viņu, bet paši aizejam nodarboties ar visādām lietām, vairs nav labi. Kad Jēzus atbild Martai, ka tikai viena lieta ir nepieciešama, Viņš grib norādīt uz Dieva Vārda nozīmi. Šis Vārds izgaismo visu, kas mēs esam un ko mēs darām. Ja mēs, piemēram, nostājamies Krucifiksa priekšā un visu laiku nemitīgi runājam, tad mēs neklausāmies Jēzu. Mēs neļaujam Viņam uzrunāt mūsu sirdi. Tātad, lai uzņemtu ciemiņu, galvenais ir prast viņā klausīties un uzņemt viņu brālīgi, lai viņš sajustos kā savās mājās.

Viesmīlība tādējādi ir viens no žēlsirdības darbiem – skaidroja pāvests. Viesmīlība ir viens no cilvēciskajiem un kristīgajiem tikumiem, ko mūsdienu pasaule atstāj novārtā. Pat ja tiek atvērtas aizvien jaunas viesu mājas, ne vienmēr tajās tiek piekopta īsta viesmīlība. Pat ja tiek radītas dažādas institūcijas, lai palīdzētu slimajiem, atstumtajiem un vientuļajiem cilvēkiem, tai pat laikā ārzemniekiem, bēgļiem, migrantiem un atstumtajiem ir aizvien mazāka iespēja būt sadzirdētiem. Struktūras pastāv, bet nereti nav neviena, kas šajos cilvēkos patiesi ieklausītos. To varam novērot arī paši savās mājās un ģimenēs, kur drīzāk sastapsimies ar dažāda veida pakalpošanu, bet ne ar spēju otru uzklausīt. Šodien mēs esam tik ļoti ierauti steigas virpulī un aizņemti ar dažādu problēmu risināšanu (no kurām ne visas ir svarīgas), ka nespējam saklausīt otru. Mums nav laika to darīt, jo jānodarbojas ar visādām citām lietām.

Šajā sakarā Francisks aicināja katru atbildēt uz dažiem viņa uzdotajiem jautājumiem: „Vai tev, vīrs, ir laiks ieklausīties savā sievā? Vai tev, sieva, ir laiks uzklausīt savu vīru? Vai jums, vecāki, ir laiks, ko „zaudēt” savu bērnu labā, lai viņus uzklausītu? Vai jums ir laiks uzklausīt savus vecvecākus vai citus sirmgalvjus?” Kāds varētu iebilst, ka vecie ļaudis taču runā vienu un to pašu, un līdz ar to ir garlaicīgi… Tomēr arī viņiem ir vajadzīgs, lai kāds tos uzklausītu – uzsvēra pāvests, pamudinot katru mācīties klausīties un veltīt vairāk laika otram cilvēkam, jo miera pamatā ir tieši šī klausīšanās prasme.

J. Evertovskis / VR