Itālija: magribietis Venēcijā profanē krucifiksu

Venēcijā, pazīstamajā svēto Jeremija un Lūcijas baznīcā šais dienās ir notikusi krucifiksa profanācija, ko pastrādājis kāds no Francijas ieceļojis Magriba zemju izcelsmes jauns vīrietis. Skaļi kliegdams, viņš ieskrējis baznīcā, satvēris lielo altāra krucifiksu un nogāzis to zemē. Krucifiksam nodarīti lieli postījumi. Pagaidām tiek noskaidroti ar vandālisma aktu saistītie apstākļi. Vīrieti satvert un nodot policijai izdevies baznīcas sargam un dažiem draudzes locekļiem. 

Venēcijas patriarhs Frančesko Moraļja izdevis paziņojumu, kurā atzīmē, ka nav iespējams mazvērtēt šai žestā ietverto vēstījumu, jo motivācija, kas likusi to izdarīt, nav vienīgi konkrētās personas motivācija un šādi žesti varētu atkārtoties. Patriarhs Moraļja aicina neļauties aizdomām, bailēm un neuzticībai, bet turpināt patiesas un saprātīgas pieņemšanas attieksmi pret svešiniekiem, rūpēties par viņu sirsnīgu integrāciju. Tai pašā laikā arī no ieceļotajiem tiek prasīta cieņa pret tiem, kas viņus uzņem, kā arī vietējo likumu respekts. Patriarhs Moraļja atgādina, ka zemēm, kas ieceļotājiem dod patvērumu, ir sava vēsture, kultūra un arī ticība.

„Krucifiksam kristietībā ir visaugstākā reliģiskā nozīme. Tajā ir piekalts Tas, kurš ir veidojis šo vēsturi un šo kultūru, kas ir balstītas uz svešinieka pieņemšanu, piedošanu un izlīgšanu,” vēršoties pie ieceļotājiem, paskaidro Venēcijas patriarhs. Viņš piebilst, ka bez šādām vērtībām nebūtu iespējama patiesa cilvēciska sadzīve.

„Jā, vēlamies cilvēka cienīgu sabiedrību, kurā būtu integrēti arī tie vīrieši un sievietes, kuri ir pieredzējuši smagu un dramatisku dzīvi, kāda droši vien ir bijusi arī magribiešu draugam, kurš ienāca svēto Jeremija un Lūcijas baznīcā,” deklarācijā apliecina Venēcijas Baznīcas gans. Viņš aicina ar vienkāršiem un brālīgiem vārdiem šim vīrietim teikt, ka pastrādājot šādu žestu krucifiksa priekšā – Tā priekšā, kas ir visdārgākais kristietim, viņš ir vērsies arī pret vērtībām, ko krucifikss ietver, vērtībām, kas ir veidojušas Eiropas kultūru un šodien ir labākais, kas pieder šejienes sabiedrībai, proti, cita cilvēka pieņemšana, piedošana, izlīgšana, žēlsirdība.

I. Šteinerte/VR