Svētā Zeme: tēvs Pjerbattista Piccaballa par prioritātēm jaunajā amatā

„Viena no Tuvo Austrumu problēmām, varbūt pat pati galvenā problēma, ir nespēja piedot,” saka jaunais Jeruzalemes latīņu rita apustuliskais administrators Pjerbattista Piccaballa. Bijušais Svētās Zemes franciskāņu kustodijas vadītājs 24. jūnijā saņēma pāvesta nomināciju pildīt jaunus amata pienākumus. Viņš stājas bijušā apustuliskā administratora, patriarha Fuada Tvala vietā, kurš ir sasniedzis kanonisko vecuma ierobežojumu.

51 gadu vecais franciskānis Pjerbattista Piccaballa tiks konsakrēts par bīskapu 10. septembrī savas dzimtās Bergamo diecēzes katedrālē Itālijā. Svētajā Zemē viņš strādā kopš 1999. gada, 2004. gadā tika ievēlēts par franciskāņu kustodijas vadītāju, vēlāk atkārtoti pārvēlēts. Tēvs Piccaballa ir eksperts ebreju kultūras jautājumos, bijis senebreju valodas docētājs Jeruzalemes Bībeles un arheoloģijas fakultātē.

„Kādas būs jūsu darbības prioritātes pastorālajā jomā?” Šo jautājumu jaunajam Jeruzalemes latīņu rita apustuliskajam administratoram uzdeva ziņu aģentūra Asianews. Tēvs Piccaballa pastāstīja, ka pastorālajā ziņā diecēzes teritorija ir daudzveidīga. Tajā ietilpst Jordānija, Izraēla un Palestīna, tāpēc būs jāpievērš uzmanība atšķirīgām sociālajām dinamikām, tai skaitā ģimenei, darbam, jauniešiem. Visā teritorijā svarīgas ir attiecības ar citām kristīgajām konfesijām un citām reliģijām, jo īpaši islāmu laikā, kad pieaug reliģiskais fundamentālisms. Ne mazāka nozīme ir arī dialogam ar ebrejiem.

Tēvs Piccaballa stāsta, ka 12 gados, kopš viņš dzīvo un strādā Svētajā Zemē, ir notikušas lielas izmaiņas politiskā ziņā. Politika ir kļuvusi vāja un nespējīga iezīmēt nākotnes perspektīvas. Ir ieradušies daudzi imigranti un bēgļi, ir notikusi ekonomiskā lejupslīde.

Ar kādiem līdzekļiem var novērst ekstrēmismu un reliģijas izmantošanu kara, terorisma, vardarbības attaisnošanai? Franciskāņu tēvs ir pārliecināts, ka vienīgais līdzeklis ir darīt tieši pretējo – neieslēgties geto, kā to vēlas fundamentālisti, bet iziet pretim daudzveidībai.

Pastāv neatrisināti jautājumi ar Izraēlas valdību, tādi, kā Kremisanas mūris, apsolītie fondi, kurus nespēj sagaidīt kristīgās skolas... . Izaicinājumi, stājoties jaunajā amatā, ir daudzi. Tēvs Piccaballa uzsver, ka vislielākā problēma, ar kādu ir jāsaskaras Tuvajos Austrumos, ir nespēja piedot. Tas veido apburto loku, kuru pārkāpt ir iespējams tikai ar piedošanu, ar žēlsirdību. „Protams, piedošana nav vienkārša lieta, tas nav žests, kas balstīts uz sentimentālismu,” saka franciskānis. Viņaprāt, piedošana ir vesela gājuma auglis, kuru ejot, ir jāapzinās ļaunuma cēloņi, jāieskatās katram sevī, jāspēj paiet pretim otram, viņu pieņemot. Nav iespējams izlikties, ka nekas nav noticis un dzīvot tālāk.

„Mana pirmā prioritāte ir satikt diecēzes ļaudis no citādas perspektīvas, pietiekami daudz laika veltīt, lai viņus uzklausītu, veicināt katra iekļaušanu un līdzdalību Baznīcas dzīvē. Pārējais nāks pats par sevi,” saka jaunais Jeruzalemes latīņu rita apustuliskais administrators.

I. Šteinerte/Asianews