Motu Proprio par Svētā Krēsla ekonomiski-finansiālo kontroli

4. jūlijā pāvests ir apstiprinājis Motu Proprio, kas attiecas uz to Vatikāna organismu reformu, kam uzticēts veikt kontroli un pārraudzību pār laicīgajiem labumiem, kas ir nepieciešami dievišķā kulta vajadzībām, godīgam klēra atbalstam, apustulātam un žēlsirdības darbiem. „Baznīca jūt atbildību,” teikts Motu Proprio, „ar maksimālu uzmanību sekot, lai ekonomisko resursu pārvalde vienmēr būtu veltīta iepriekš minētajiem mērķiem.” Jaunais dokuments papildinās līdz ar 2014. gada 24. februārī izdotā Motu Proprio „Fidelis Dispensor et prudens” iesākto gājumu, līdz ar kuru pāvests Francisks izveidoja trīs jaunus organismus – Ekonomikas padomi, Ekonomisko lietu sekretariātu un Vispārējās revizoriskās pārraudzības ofisu. Šo organismu respektīvā kompetence tika precizēta 2015. gada 22. februāra Statūtos. Šie Statūti tika apstiprināti „ad experimentum” – kā eksperiments, apzinoties, ka jaunā sistēma tiek veidota, pamatojoties uz turpmāku izpēti.

Dokuments, kas tiek publicēts šodien, 9. jūlijā, tapis, lai noteiktu tālākās attiecības starp Apustuliskā Krēsla mantojuma administrāciju (APSA) un Ekonomikas sekretariātu. Šo reformu, jo īpaši jaunā Motu Proprio pamatprincips ir nodrošināt stingru un nepārprotamu atšķirību starp kontroli un pārraudzību no vienas puses, un labumu pārvaldīšanu, no otras. Tāpēc Motu Proprio nosaka, kāda kompetence piemīt Apustuliskā Krēsla mantojuma administrācijai un labāk iezīmē Ekonomikas sekretariāta kontroles un pārraudzības lomu.

I. Šteinerte/VR