Atgriežoties no Armēnijas, pāvests atbild uz žurnālistu jautājumiem

Atgriežoties no Armēnijas, pāvests atbildēja uz jautājumiem, ko lidmašīnā viņam uzdeva žurnālisti – vispirms armēņi. Sabiedriskās televīzijas pārstāvis jautāja, kādas ir Svētā tēva izjūtas, iespaidi un kāda ir nākotnes vēsts armēņiem? Francisks cildināja armēņu drosmi un novēlēja šai tautai taisnību un mieru. Viņš pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā redzot fotogrāfiju ar trīs valstu prezidentiem – Krievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas, varējis pārliecināties, ka viņi savā starpā vismaz runā. Arī uzrunā pāvestam Armēnijas prezidents teica: „Vienosimies, piedosim un raudzīsimies nākotnē”. Pāvests atzīmēja, ka tas liecina par lielu drosmi.

Franciska skatījumā armēņu tautas ikoniskajā tēlā iezīmējas akmens izturība, par ko liecina arī viņiem raksturīgie akmens krusti hačkari, un tai pašā laikā mātes maigums. Šī tauta, kura ir tik daudz izcietusi un pateicoties savai ticībai, spējusi celties ikreiz no jauna, nav pazaudējusi savu maigumu, kas izpaužas mākslā, mūzikā, šīs nācijas ģenialitātē. Pāvests atcerējās arī, ka jau Argentīnā viņam ir bijis daudz armēņu draugu, to skaitā Armēņu Apustuliskās Baznīcas un Katoliskās Baznīcas arhibīskapi.

„Armēnijas ziņu” pārstāve atgādināja, ka ekumeniskās tikšanās laikā pāvests aicināja jauniešus būt par izlīgšanas meistariem ar Turciju un Azerbaidžānu. „Ko var darīt Svētais Krēsls, lai konkrēti palīdzētu šai gājumā, ievērojot arī, ka pāvests drīz apmeklēs Azerbaidžānu?” vēlējās uzzināt žurnāliste.  Francisks teica, ka Azerbaidžānā viņš gatavojas runāt par patiesību, par to, ko ir redzējis, par to, ko izjūt. „Teikšu arī, ka nelikties mierā par zemes stūrīti, kurš nebūt nav tik liels, nozīmē kaut ko tumšu... . Bet saku to visiem, gan armēņiem, gan azeriem,” preses konferencē teica pāvests.

Franču žurnālists, „France Presse” pārstāvis jautāja, kāpēc Francisks, tikšanās laikā ar Armēnijas prezidentu, atklāti izmantoja vārdu „genocīds”, vai sarežģītā reģionā šis vārds būs piemērots mieram? Pāvests atcerējās, ka Argentīnā, runājot par armēņu slaktiņu, vienmēr tika izmantots vārds „genocīds” un citu nemaz nepazina. Arī Buenosairesas katedrālē, kreisās puses trešajā altārī viņa laikā ir novietots akmens krusts „Armēņu genocīda piemiņai”. „Kad ierados Romā, dzirdu citu vārdu „Lielais ļaunums” un man saka, ka „genocīds” ir apvainojošs vārds, ka ir jāsaka šis,” pastāstīja Francisks. Viņš piebilda, ka vienmēr ir runājis par trim pagājušā gadsimta genocīdiem. Pirmais ir armēņu, tad Hitlera un Staļina paveiktie genocīdi. Genocīds ir bijis arī Ruandā, taču lielo karu kontekstā ir bijuši trīs pirmie. Arī svētais Jānis Pāvils II ir izmantojis vārdu „genocīds”. Francisks ar nožēlu konstatēja, ka starptautiskie spēki, kam bija iespējas iejaukties, ir noklusējuši šīs cilvēku iznīcināšanas, tai skaitā arī staļiniskajos lēģeros. Pāvests uzsvēra, ka par to ir jārunā un jāuzdod jautājums „Kāpēc tas netika darīts?”

Krievu žurnālists Aleksejs Bukalovs no aģentūras Itar-Tass, pieminot pāvesta un patriarha Kirila vēsturisko tikšanos Kubā, jautāja, ko pāvests domā par pareizticīgo koncilu Krētā. Francisks teica, ka novērtē to pozitīvi un izteica pārliecību, ka ir sperts solis uz priekšu, savukārt tiem, kas šai koncilā nepiedalījās, noteikti ir savi attaisnojumi, kurus ar laiku varēs atrisināt, un nākotnē šāda veida tikšanās būs apmeklētas vairāk.

Angļu žurnālists pievērsās Eiropas Savienības jautājumam. „Vai Britu izstāšanās vedīs Eiropu pie iziršanas un eventuāli – pie kara?” jautāja „National Catholic Register” pārstāvis. „Karš Eiropā jau pastāv” atbildēja Francisks. „Ir arī šķelšanās gaisotne, un ne tikai Eiropā, bet pašu valstu iekšienē,” viņš piebilda, nosaucot Kataloniju, Skotiju... . Pāvests gan paskaidroja, ka šīs šķelšanās nevarētu saukt par bīstamām, taču tās ir pamatīgi jāizpēta un pirms spert soli uz priekšu, kas var novest pie īstas šķelšanās, ir labi jāaprunājas savā starpā un jāmeklē risinājumi. Francisks atzina, ka viņš pats nav izpētījis un nezina, kādi ir Lielbritānijas apsvērumi izstāties no Eiropas Savienības, vienlaikus atzīmējot, ka pastāv lēmumi būt neatkarīgiem emancipācijas pēc. Tā piemēram, Latīņamerikas un Āfrikas zemes emancipētā veidā ir atdalījušās no Madrides, Lisabonas, Parīzes, Londonas, Amsterdamas... „Emancipācija ir saprotama, jo aiz tās slēpjas kultūra, domāšanas veids,” teica pāvests. Savukārt kādas teritorijas atdalīšanās, piemēram Skotijas no Lielbritānijas, Franciska skatījumā nozīmē vienotības zaudēšanu, jo vienotība ir pārāka par konfliktu. Tomēr, pāvests aicināja ievērot, ka pastāv dažādi vienotības veidi. Ir brālīgums, kas vienmēr ir labāks par distancēšanos. Šai sakarā Svētais tēvs runāja par Eiropas Savienību, pieminot, ka tilti ir labāki, nekā mūri. Francisks atzina, ka esot Eiropas Savienībā, valstis vēlas paturēt to, kas tām ir raksturīgs, savas lietas, savu kultūru... Viņš uzsvēra, ka tāpēc valstīm ir jādod vairāk neatkarības, vairāk brīvības. Ir jābūt radošiem attiecībā uz darba vietām, uz ekonomiku. „Kaut kas šai lielajā Savienībā nav labi,” teica Francisks, vienlaikus aicinot nesteigties, bet padomāt un veikt veselīgu rekreāciju, jo cilvēciskā, arī mūsu personas rekreācija ir vesels gājums, kurš noteikti ir jāiet.

Vācu žurnālists, atsaucoties uz to, ka pāvests ir iecerējis doties uz Lundu Zviedrijā, lai atcerētos Reformācijas 500. gadskārtu, jautāja, vai šis nebūtu izdevīgs brīdis, kurā runāt ne tikai par ievainojumiem, bet arī atzīt Reformācijas nestās dāvanas un varbūt pat anulēt Mārtiņa Lutera ekskomunikāciju?

Pāvests izteica pārliecību, ka Mārtiņa Lutera nodomi noteikti nebija kļūdīgi. Viņš bija reformators. „Varbūt nebija taisnīgas dažas metodes, taču redzam, ka Baznīca tai laikā nekalpoja par atdarināšanas cienīgu piemēru, tajā bija korupcija, bija pasaulīgums, bija pieķeršanās naudai un varai,” teica Francisks. Viņš ar gandarījumu sacīja, ka šodien luterāņi un katoļi, kā arī visas protestantu kopienas ir vienisprātis par attaisnošanas doktrīnu un šai ziņā Luters nekļūdījās. Viņš bija sagatavojis „zāles” Baznīcai, pēc tam tās konsolidējās disciplīnā, ticības veidā, rīcības veidā, liturģiskajā pieejā. „Domāju, ka mums ir jālūdzas kopā, jāstrādā nabadzīgo, vajāto, cietošo, bēgļu labā. Jāstrādā kopā un jālūdzas kopā” sacīja pāvests.

CNS pārstāve pievērsās aizvadītajās dienās Dublinā notikušajai konferencei par Baznīcu mūsdienu pasaulē. Vācu kardināls Markss konferencē ir teicis, ka Katoliskajai Baznīcai būtu jālūdz piedošana gejiem par viņu marģinalizāciju. Žurnāliste atzīmēja arī, ka ir izskanējušas domas par to, ka kristīgajai kopienai varētu būt sakars ar Orlando slaktiņu, ar šo personu ienīšanu. Pāvests atgādināja, ka geji nav diskriminēti, ka tas ir ierakstīts arī Katoliskās Baznīcas katehismā, ka viņi ir jārespektē un tiem jānodrošina pastorālā pavadība. „Nosodīt viņus varētu nevis par ideoloģiskiem motīviem, bet par politisku izturēšanos, par dažām manifestācijām, kas ir pārāk apvainojošas citiem,” teica pāvests. Taču viņš uzsvēra, ka Baznīcai būtu jāprasa piedošana ne tikai gejiem, bet arī nabadzīgajiem, sievietēm un bērniem, jāprasa piedošana par to, ka tā ir svētījusi ieročus. Baznīcai ir jāprasa piedošana par to, ka daudzreiz nav izturējusies labi, un kad saku „Baznīca”, domāju kristiešus. Baznīca ir svēta, grēcinieki esam mēs! Kristiešiem ir jālūdz piedošana par to, ka viņi nav pavadījuši daudzas izvēles, daudzas ģimenes,” teica pāvests.

Preses konferencē Svētais tēvs atbildēja arī uz virkni citu jautājumu, tai skaitā par savu gatavošanos Pasaules Jauniešu dienām Krakovā.

I. Šteinerte/VR