2016-06-26 16:11:00

Pāvests Francisks un armēņu katolikoss Karekins II paraksta kopīgu deklarāciju


26. jūnijā pāvests Francisks un visu armēņu katolikoss Karekins II parakstīja kopīgu deklarāciju, kuras ievadā teikts: „Šodien Svētajā Ečmiadzinā, garīgajā visu armēņu centrā, mēs paceļam savas sirdis un prātus pateicībā Visvarenajam par nemitīgu un pieaugošu tuvību ticībā un mīlestībā starp Armēņu Apustulisko Baznīcu un Katolisko Baznīcu to kopīgajā Evaņģēlija pestījošās vēsts liecībā pasaulei, kuru plosa nemieri un kura ilgojas pēc mierinājuma un cerības.” Abu Baznīcu vadītāji slavē Dievu par iespēju sanākt kopā bibliskajā Ararata zemē, kas ir kā atgādinājums par to, ka Dievs vienmēr būs mūsu aizsardzība un pestīšana.

Baznīcu līderi izsaka gandarījumu par to, ka 2001. gadā, sakarā ar 1700. gadskārtu, kopš kristietība pasludināta par Armēnijas reliģiju, svētais Jānis Pāvils II apmeklēja šo zemi un bija liecinieks jaunas lappuses atvēršanai brālīgajās attiecībās starp Armēnijas Apustulisko Baznīcu un Katolisko Baznīcu. Tāpat deklarācijā apliecināts prieks par to, ka 2015. gada 12. aprīlī varēja būt kopā, svinot dievišķo liturģiju Svētā Pētera bazilikā Romā, kur tika pausta apņēmība stāties pretim jebkādai diskriminācijas un vardarbības formai, un atcerēties miljons ar pusi armēņu kristiešu iznīcināšanas upurus, kas tiek pieminēta kā pirmais XX gadsimta genocīds.

Pāvests Francisks un patriarhs Karekins II pateicas Dievam par to, ka šodien kristīgā ticība atkal ir vitāla Armēnijas realitāte, un ka Armēnijas Baznīca veic savu misiju brālīgas sadarbības garā, atbalstot ticīgos solidaritātes, taisnības un miera celtniecības darbā. Vienlaikus Baznīcu vadītāji pauž skumjas par to, ka šodien ir jākļūst par milzīgas traģēdijas lieciniekiem, kas norisinās acu priekšā, un kur tiek nogalināti, spiesti bēgt neskaitāmi nevainīgi cilvēki. Daudziem ir jādodas trimdā nemitīgu konfliktu dēļ, kas norisinās uz etniska, ekonomiska, politiska un reliģiska pamata Tuvajos Austrumos un citviet pasaulē. Tā rezultātā reliģiskās un etniskās minoritātes ir kļuvušas par vajāšanu un cietsirdīgas izturēšanās mērķi. Tas ir novedis tiktāl, ka ciešanas ticības dēļ ir kļuvušas par ikdienišķu realitāti.

Deklarācijā teikts, ka mocekļi pieder visām Baznīcām. „Viņu ciešanas ir „asiņu ekumenisms”, kas sniedzas tālāk par šķelšanos starp kristiešiem, aicinot mūs veicināt redzamu vienotību starp Kristus mācekļiem. Ar svēto apustuļu Pētera un Pāvila, Tadeja un Bartolomeja aizbildniecību mēs lūdzam, lai mainītos to sirdis, kuri pastrādā šādus noziegumus un to, kuriem ir visas iespējas apturēt vardarbību,” lasām pāvesta un armēņu katolikosa kopējā paziņojumā. Viņi vēršas pie nāciju līderiem, lai tie uzklausa miljoniem cilvēku saucienus, kuri ilgojas pēc miera un taisnības pasaulē, kuri prasa respektēt savas Dieva dotās tiesības, kuriem ir steidzami nepieciešama maize, nevis ieroči.

Pāvests Francisks un katolikoss Karekins II ir noskumuši arī par to, ka reliģija un reliģiskās vērtības tiek prezentētas fundamentālā veidā, cenšoties attaisnot ienaida, diskriminācijas un vardarbības izplatību. Šādu noziegumu attaisnošana, pamatojoties uz reliģiskajām idejām nav pieņemama, jo Dievs „nav nevienprātības, bet miera Dievs” (1 Kor 14:33). Vēl jo vairāk, reliģisko atšķirību respekts ir nepieciešamais apstāklis mierīgai sadzīvei starp dažādām etniskajām un reliģiskajām kopienām. Tieši tāpēc, ka esam kristieši, mēs esam aicināti meklēt izlīgšanas un miera ceļus. Šai sakarā deklarācijas autori izsaka cerību arī par mierīgu konflikta atrisinājumu Kalnu Karabahā.

Atsaucoties uz Jēzus vārdiem mācekļiem, kurus var lasīt Mateja Evaņģēlija 25. nodaļā (35, 36), Baznīcu vadītāji vēršas pie saviem ticīgajiem, aicinot tos atvērt sirdis un rokas kara un terorisma upuriem, bēgļiem un viņu ģimenēm. „Runa ir par mūsu cilvēcību, solidaritāti, līdzjūtību un dāsnumu, kurus pienācīgi var izteikt vienīgi tūlītējā praktiskā resursu ieguldījumā,” teikts deklarācijā. Tajā atzinīgi novērtēts jau paveiktais, tai pašā laikā atzīmējot, ka ir vajadzīgs lielāks ieguldījums no politisko līderu un starptautiskās kopienas puses, lai nodrošinātu visu cilvēku tiesības uz dzīvi mierā un drošībā, lai tiktu ievēroti likumi, pasargātas reliģiskās un etniskās minoritātes, apkarota cilvēku tirdzniecība un kontrabanda.

Deklarācijas beigu daļā teikts, ka lielas sabiedrības daļas sekularizācija, tās attālināšana no garīgā un dievišķā, neizbēgami ved pie desakralizāzijas un materiālistiska skatījuma par cilvēku un cilvēcisko ģimeni. Šai sakarā Baznīcu līderi pauž raizes par ģimenes krīzi daudzās zemēs. Armēnijas Apustuliskajai Baznīcai un Katoliskajai Baznīcai ir kopīgs skatījums par ģimeni, kas ir balstīta uz laulību un kas dzīvo saskaņā ar brīvi dāvātu un uzticīgu mīlestību starp vīrieti un sievieti.

Pāvests Francisks un patrirahs Karekins II apgalvo, ka neraugoties uz šķelšanos starp kristiešiem, viņi ir skaidrāk apzinājušies to, ka tā, kas kristiešus vieno, ir daudz vairāk, nekā tā, kas viņus šķir. Aizvadīto gadu desmitu laikā attiecības starp abām Baznīcām ir ienākušas jaunā fāzē, tās stiprina kopējas lūgšanas un centieni pārvarēt pašreizējos izaicinājumus. Ir ļoti būtiski turpināt šādas attiecības, iesaistoties dziļākā sadarbībā ne tikai teoloģijas jomā, bet arī lūgšanās un aktīvā vietējo kopienu sadarbībā. Ticīgie tiek aicināti harmoniski darboties, lai veicinātu kristīgās vērtības, kas efektīvā veidā sniedz ieguldījumu uz taisnības, miera un cilvēciskās solidaritātes balstītas civilizācijas veidošanā. „Mūsu priekšā ir atvērts izlīgšanas un brālīguma ceļš. Lai Svētais Gars apgaismo ikvienu patiesu pūliņu mīlestības tiltu celtniecībā starp mums,” teikts abu Baznīcu vadītāju deklarācijā. Tās noslēgumā viņi aicina visus ticīgos vienoties lūgšanā.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.