Pāvests piemin armēņu tautas slaktiņa upurus

Apustuliskā ceļojuma pa Armēniju otrās dienas rītā pāvests apmeklēja Tsitzernakaberdas memoriālu, kas ir veltīts, kā to dēvē paši armēņi, „Metz Yeghern” (Lielā Ļaunuma) upuriem jeb 1915. gadā pret šo tautu izvērstā genocīda upuriem. Monuments tika uzcelts padomju varas laikā, 1967. gadā, un, kopš valsts atguva savu neatkarību, tas kļuva par nacionālās atdzimšanas simbolu.

Francisku sagaidīja Armēnijas Republikas prezidents Seržs Sarkisjans un katolikoss Karekins II. Pie 44 metrus augstās kolonnas Svēto tēvu divās rindās pavadīja Vatikāna un apustuliskās Baznīcas krāsu tērpos ģērbušies jaunieši. Tur viņš nolika vainagu, jo, saskaņā ar protokolu, tas ir jādara visiem valstu vadītājiem, kuri ierodas Armēnijā. Pie mūžīgās uguns viņš novietoja arī divas rozes Vatikāna krāsās – vienu dzeltenu un otru baltu. Pēc īsas lūgšanas, ko pāvests noskaitīja itāļu valodā, mūziķi atskaņoja garu sēru melodiju, kuras laikā noskaidrojās debesis un pie horizonta varēja ieraudzīt majestātisko Ararata kalnu.

Pēc tam Francisks iestādīja koku un zelta grāmatā ierakstīja šādus vārdus: „Šeit es ar sāpošu sirdi lūdzos, lai nekad vairs neatkārtotos tamlīdzīgas traģēdijas, lai cilvēce to neaizmirstu un prastu ļauno uzveikt ar labo. Lai Dievs dāvā mīļotajai armēņu tautai un visai pasaulei mieru un mierinājumu! Lai Dievs dzīvina armēņu tautas piemiņu! Piemiņu nedrīkst ne iznīcināt, ne aizmirst. Piemiņa ir miera un nākotnes avots”.

Pirms nekā atstāt šo piemiņas vietu, pāvests satikās ar aptuveni 10 vajāto armēņu pēctečiem. Šos armēņus pagājušā gadsimta divdesmitajos gados izglāba un uzņēma Kastelgandolfo pāvests Pijs XI. No Tsitzernakaberdas memoriāla Svētais tēvs slēgtā automašīnā devās uz 19 km attālo Erevānas lidostu, no kurienes izlidoja uz Gjumri, kas iedzīvotāju skaita ziņā ir otrā lielākā Armēnijas pilsēta. Tur pāvests celebrēja Svēto Misi.

J. Evertovskis / VR