Ticība Kristum – Armēnijas tautas identitātes sastāvdaļa

Savu ceļojumu pa Armēniju pāvests iesāka ar Ečmiadzinas apmeklējumu, kur atrodas armēņu apustuliskās Baznīcas sēdeklis. Francisks ielidoja Erevānā ap pulksten 15.00 pēc vietējā laika (pēc Latvijas laika, pulksten 14.00). Pie lidmašīnas viņu sagaidīja un apskāva armēņu katolikoss Karekins II. Iepriekš Karekins II bija ticies ar pāvestu divas reizes Romā. Tas notika 2013. gadā, kad Francisks stājās Svētā Pētera pēcteča amatā, un 2015. gadā, armēņu mocekļiem veltītā dievkalpojuma laikā.

Tūlīt pēc sagaidīšanas ceremonijas lidostā, Vatikāna viesis devās uz Ečmiadzinas apustulisko katedrāli, kur lūdzās kopā ar katolikosu un teica savu pirmo uzrunu. Ticība Kristum ir Armēnijas tautas identitātes sastāvdaļa – uzsvēra Francisks. Armēnija bija pirmā zeme, kas pieņēma kristietību. Tas notika, sākot no 301. gada, laikā, kad Romas impērijā vēl plosījās kristiešu vajāšanas. Svētais tēvs pievērsās ne tikai šīs ticības lielajai nozīmei, bet arī ekumeniskajam dialogam un visas sabiedrības saliedētībai. Kas attiecas uz pēdējo elementu, liela loma pienākas pašu kristiešu sniegtajai liecībai.

Apmeklējot katedrāli, pāvests pateicās Kungam par Armēnijā iedegto ticības gaismu. Ticība kļuva par šīs tautas identitātes veidotāju. Tā nebija kā tāds apģērbs, ko var uzvilkt mugurā un novilkt, vadoties pēc apstākļiem vai nepieciešamības, bet ir ļoti vērtīga dāvana, ko jāpieņem ar prieku un rūpīgi jāsargā pat par dzīvības cenu. „Kristus ir jūsu godība, jūsu gaisma un saule, kas jūs apgaismoja un piešķīra jums jaunu gaismu”, sacīja Francisks. „Kristus jūs ir pavadījis un atbalstījis jo sevišķi lielākajos pārbaudījumu brīžos”.

Romas katoļu Baznīcas gans apliecināja, ka lūdzas arī par kristiešu vienotību un pateicas Kungam par brālīgo dialogu starp Romas katoļu Baznīcu un Armēņu apustulisko Baznīcu. Pasaule, ko iezīmē šķelšanās un konflikti, kā arī dažādi garīgās un materiālās nabadzības veidi, un kurā notiek cilvēku izmantošana, tai skaitā, bērnu un veco ļaužu izmantošana, gaida, lai kristieši sniegtu savstarpējas cieņas un brālīgas sadarbības liecību. Pasaule gaida, lai, pateicoties ticīgajiem, atklātos Kristus Augšāmcelšanās spēks un patiesība. Kristiešu centieni vienotības labā nesīs labumu visai sabiedrībai. Tāpēc kristieši ir aicināti, neskatoties uz atšķirībām, dzīvot savstarpējā mīlestībā un sapratnē. Visas nesaskaņas ir jāaizstāj ar dialogu un vairāk jānovērtē to, kas mūs vieno. Ekumenisma gars neļaus manipulēt ar ticību un padarīt to par instrumentu, jo liks visiem atklāt tās saknes, nodot to tālāk un aizstāvēt patiesību un katras personas cieņu. Kristiešiem ir pārliecinoši jāliecina, ka Kristus ir dzīvs un darbojas. Ja tie būs sava uzdevuma augstumos, tad būs spējīgi atklāt aizvien jaunus ceļus izlīgšanai starp nācijām, civilizācijām un reliģijām. Tādējādi pasaule ticēs, ka Dievs ir mīlestība un žēlsirdība.

 Uzrunas noslēgumā pāvests uzsvēra, ka, ja mēs darbojamies Kristus mīlestības spēka iedvesmoti un vadīti, tad labāk viens otru iepazīstam un vairāk cienām, kā arī radām labākus apstākļus auglīgam ekumeniskam ceļam. Vienlaikus mēs parādam katram labas gribas cilvēkam un visai sabiedrībai, kāds ir tas konkrētais ceļš, ko jāiet, lai nogludinātu konfliktus, kas iedragā sabiedrības dzīvi un raisa šķelšanās, ko novērst pēc tam ir grūti.

Liturģiskās ceremonijas laikā pāvests un katolikoss deva viens otram miera skūpstu un kopīgi skaitīja 122. psalmu. Pēc lūgšanas „Tēvs mūsu”, ko koris dziedāja armēņu valodā, Francisks deva klātesošajiem savu apustulisko svētību. Pēc lūgšanas katedrālē, Vatikāna viesis devās uz Ečmiadzinas apustulisko pili, kas ir Karekina II rezidence. Šajā pilsētā uz tikšanos ar Svēto tēvu bija ieradusies arī paliela grupa argentīniešu – kopskaitā 120 cilvēku.

J. Evertovskis / VR