Francisks: Armēnijas vēsture ir ritējusi paralēli tās kristīgajai identitātei

Pulksten 18 pāvests devās pieklājības vizītē pie Armēnijas valsts prezidenta Serža Sarkisjana. Viņš ir dzimis 1954. gadā, pēc izglītības filologs. Sarkisjana kungs ir precējies divu bērnu tēvs. Prezidents divreiz ir apmeklējis Vatikānu. 2011. gada 12. decembrī viņu pieņēma audiencē pāvests Benedikts XVI, bet 2015. gada 12. aprīlī kopā ar armēņu patriarhiem viņš piedalījās Franciska vadītajā liturģijā, kas bija sarīkota, pieminot pusotra miljona nomocīto armēņu Osmaņu impērijas laikā.

Armēnijas prezidenta pilī vispirms notika privāta rakstura tikšanās ar valsts galvu, pēc tam sekoja tikšanās ar 240 klātesošajiem, kuru vidū bija politiskās autoritātes, diplomātiskā korpusa locekļi, civilās un kultūras pasaules pārstāvji. Pāvests teica, ka viņam ir liels prieks spert soļus uz mīļotās Armēnijas zemes, apmeklēt cilvēkus ar senām un bagātām tradīcijām, cilvēkus, kas ir devuši drošsirdīgu liecību par savu ticību, kuri pieredzējuši milzīgas ciešanas, taču vienmēr spējuši atdzimt.

Pāvests pateicās prezidentam, valstiskajām un ekleziālajām autoritātēm, kā arī visiem armēņiem par iespēju apmeklēt šo zemi. „Vēlos izrādīt cieņu armēņu ļaudīm, kas Evaņģēlija gaismas apgaismoti, pat vissmagākajos savas vēstures brīžos vienmēr krustā un Kristus augšāmcelšanās notikumā ir raduši spēku atkal piecelties un no jauna ar cieņu turpināt ceļu,” uzrunā valsts prezidenta pilī teica Francisks. Redzot ļaunuma sekas, pie kādām pagājušajā gadsimtā ir novedis ienaids, aizspriedumi un nekontrolēta vēlēšanās uzkundzēties, pāvests izteica cerību, ka cilvēce no šīs traģiskās pieredzes smelsies gudrību un iemācīsies atbildīgi rīkoties, lai neatgrieztos pie šādām šausmām. Armēnijas zemes viesis novēlēja, lai ikreiz, kad kādā no pasaules vietām izceļas konflikts starp nācijām, pārsvaru gūtu dialogs, patiesa vēlēšanās atjaunot mieru, sadarbība starp valstīm un nemitīgs ieguldījums, radot uzticības gaisotni, kas ļautu sasniegt ilgstošas vienošanās. Pāvests apliecināja, ka Baznīca vēlas aktīvi sadarboties ar visiem, kuriem sirdij tuva ir cilvēces nākotne un cilvēktiesību respekts, tā, lai pasaulē dominētu garīgās vērtības, bet tie, kas noniecina to nozīmi un skaistumu, tiks atmaskoti. Francisks sacīja, ka šai sakarā ir būtiski, lai tie, kas apliecina savu ticību Dievam, apvieno spēkus un izolē tos, kuri reliģiju izmanto, lai veicinātu karu, apspiestību un vardarbīgas vajāšanas, izmantojot un manipulējot svēto Dieva vārdu.

„Šodien vēl vairāk nekā pirmo mocekļu laikā, kristieši jo īpaši pieredz diskrimināciju un vajāšanas tikai tāpēc, ka viņi ir kristieši. Tai pašā laikā dažādās pasaules vietās neatrisināti paliek daudzi konflikti, kas izraisa skumjas, sagrāvi un veselu tautu piespiedu migrāciju. Tāpēc ir svarīgi, lai atbildīgie par tautu nākotni drosmīgi un bez kavēšanās pieņem iniciatīvas, kas izbeigtu šīs ciešanas un par savu pirmo mērķi izvirzītu centienus pēc miera, pieņemtu un aizstāvētu agresijas un vajāšanu upurus, veicinātu taisnību un attīstību.”

 Pāvests atgādināja, ka armēņi šīs situācijas ir pieredzējuši pirmajā personā, viņi ir iepazinuši ciešanas un sāpes, viņi zina, ko nozīmē vajāšanas. Viņi ir saglabājuši ne tikai sāpīgās pagātnes atmiņu, bet arī garu, kas tiem vienmēr ir ļāvis sākt visu no jauna. Francisks iedrošināja armēņus dot savu svarīgo ieguldījumu starptautiskajai kopienai.

Svētais tēvs atzīmēja, ka šogad aprit 25 gadi, kopš Armēnija atguva valstisko neatkarību. Tas ir izdevīgs brīdis, lai priecātos par jau sasniegto un izvirzītu jaunus mērķus. Pāvests akcentēja, ka Armēnijas vēsture ir ritējusi paralēli tās kristīgajai identitātei. Šī identitāte nav šķērslis valsts laiciskumam, gluži pretēji, tā to bagātina, veicinot arī pilnīgu visu pilsoņu līdzdalību sabiedrības dzīvē. Tā nodrošina reliģisko brīvību un cieņu pret minoritātēm. Vienotības gars starp visiem armēņiem un atbilstošu attieksmes veidu rašana, lai atrisinātu šobrīd pieaugošo spriedzi ar kaimiņzemēm, veicinās šo svarīgo mērķu sasniegšanu un Armēnijai ļaus ienākt patiesas atdzimšanas laikmetā.

Pāvests novēlēja, lai Dievs svētī un sargā Armēniju, zemi, ko apgaismo ticība, mocekļu drosme un cerība, kas ir stiprāka par jebkurām ciešanām.

Pēc tikšanās ar Armēnijas prezidentu Seržu Sarkisjanu un citām valstiskajām autoritātēm, pāvests ieradās 16 kilometrus attālajā Ečmiadzinā. Šeit, Apustuliskās pils Troņu zālē viesis privātā kārtā tikās ar Armēņu Apustuliskās Baznīcas katolikosu Karekinu II un 45 šīs Baznīcas bīskapiem. Francisks parakstījās Goda viesu grāmatā. Pēc tam viņš devās atpūtā uz sev atvēlēto rezidenci turpat Apustuliskajā pilī.

I. Šteinerte/VR