2016-06-10 11:37:00

Kā mēs varam sastapt Dievu?


Piektdienas rīta Svētās Mises homīlijā pāvests raksturoja kristieša dzīvi trejādi: stāvēt „kājās”, lai pieņemtu Dievu, būt „klusumā”, lai dzirdētu Viņa balsi, un „iziet”, lai sludinātu Viņu citiem. Tu vari būt grēkus nožēlojušais grēcinieks, kurš esi pieņēmis lēmumu visu sākt no gala kopā ar Dievu, vai cilvēks, kurš veltījis Viņam visu savu dzīvi – jebkurā gadījumā tu vari piedzīvot „bailes” vai sava veida „depresiju”, ja vājinās tava ticība. Lai labāk paskaidrotu šo jautājumu un parādītu, kā iziet no šķietamās bezizejas situācijas jeb kā saskatīt gaismu tuneļa galā, pāvests norādīja uz pazudušo dēlu, kurš, nomākts un izsalcis, raugās uz cūkām, gribēdams dabūt kaut cūku barību, bet neviens viņam to nedod, un uz pravieti Eliju, par kuru runā šodienas pirmais lasījums (sal. 1 Ķēn 19, 9a.11-16). Pravietis cīnījās par ticību, bija uzvarētājs, bet tad pats piedzīvoja mazdūšību. Viņš nolaida rokas un gaidīja savu nāvi, līdz kamēr Dievs atsūtīja pie viņa savu eņģeli, kurš pavēlēja: Celies, ēd un ej!

Šajā sakarā Francisks sacīja: „Lai satiktu Dievu, ir nepieciešams atgriezties tanī situācijā, kādā cilvēks atradās radīšanas brīdī, proti, stāvēt kājās un iet. Dievs mūs radīja pēc sava attēla un līdzības, un lika doties uz priekšu. ‘Ej, dodies uz priekšu, apstrādā zemi, audz un vairojies, izej’. Izej un ej uz kalnu! Kalnā nostājies manā klātbūtnē! Elijs cēlās kājās. Piecēlies kājās, viņš izgāja”.

Svarīgi, lai cilvēks nostātos kājās, izietu un klausītos Dieva Vārdu – turpināja Svētais tēvs. Taču kā notiek Kunga garāmiešana? Kā es varu satikt Kungu, lai būtu drošs, ka tas patiešām ir Viņš? Eņģelis aicina Eliju doties uz Dieva kalnu Horebu, kur viņš var atrast vietu, lai pabūtu Dieva „klātbūtnē”. Lasījumā lasām, ka Kungs nebija ne vētrā, ne zemestrīcē, ne ugunī. Kungs bija maiga vēja šalkoņā. Pāvests uzsvēra, ka, lai satiktu Kungu, mums jāieiet sevī un jāapklust, jo Dievs runā sirds klusumā. Pēc tam Kungs pavēlēja Elijam iet un uzticēja viņam uzdevumu. Kristietis ir cilvēks, kurš atrodas ceļā. Viņam ir jāiziet, tas ir, jāatbrīvojas no sava egoisma, lai drosmīgi sludinātu citiem Kunga vēsti.

„Mums vienmēr ir jāmeklē Kungu”, teica Francisks. „Mēs visi piedzīvojam smagus brīžus: jūtamies nomākti, zaudējam ticību, neredzam apvāršņus, nespējam piecelties. Mēs visi to labi zinām! Taču Kungs nāk mums pretī. Viņš atjauno mūsu spēkus ar maizi un savu spēku, un saka mums: ‘Celies un ej uz priekšu!’ Lai satiktu Kungu, mums jānostājas kājās un jāiet uz priekšu. Pēc tam jāgaida, lai Viņš mūs uzrunā. Mums jābūt ar atvērtu sirdi. Un tad Viņš mums teiks: ‘Es tas esmu’. Tad nostiprināsies mūsu ticība. Vai ticība man ir priekš sevis? Vai tā ir dota, lai es to glabātu sev? Nē! Tā ir dota, lai es ietu un atklātu to citiem, lai es svaidītu citus. Tā ir dota misijai”.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.