2016-06-09 15:50:00

Līdzjūtība – medicīnas dvēsele


Ceturtdien pāvests pieņēma audiencē Spānijas un Latīņamerikas Mediķu asociāciju vadītājus. Uzrunā viņš pievērsās līdzjūtības nozīmei un uzsvēra, ka tā ir medicīnas dvēsele. Taču kas ir līdzjūtība, ko mūsdienu tehniskā un individuālistiskā sabiedrība ne vienmēr labi ieredz? No vienas puses, nereti pat valda uzskats, ka līdzjūtības izrādīšana varētu nozīmēt otra cilvēka pazemošanu. No otras puses, līdzjūtības aizsegā tiek mēģināts attaisnot slimā cilvēka nāvi.

Dieva žēlsirdībai veltītais jubilejas gads ir īpaša izdevība izteikt atzinību un pateicību visiem, kuri strādā veselības aprūpes jomā – sacīja Francisks. Ar savu nesavtīgo sevis veltīšanu slimnieku labā, tuvumu un profesionalitāti viņi iemieso žēlsirdību. Pāvests uzsvēra, ka medicīnas darbinieku darbs balstās ne tikai uz zinātni un tehniskā līmeņa kompetenci, bet vispirms uz līdzjūtību un žēlsirdību pret tiem, kuri cieš fiziski un garīgi.

Līdzjūtība nav žēlums – paskaidroja Svētais tēvs. Just līdzi nozīmē līdzi ciest. Īsta līdzjūtība nevienu neizslēdz, neatstumj, nepazemo. Tas, kurš prot būt patiesi līdzjūtīgs pret otru, nekādā ziņā nepieļaus, ka otrs varētu tikt nogalināts. Pretējā gadījumā, tas būtu egoisma un „atkritumu kultūras” triumfs. Saskaņā ar šādu „kultūru”, tie, kuri neatbilst veselības, skaistuma un noderīguma normām, var tikt izbrāķēti un atstumti. Mediķu uzdevums ir rūpēties par cilvēku veselību, kas ir viena no vērtīgākajām dāvanām, pēc kuras visi ilgojas. Līdzjūtības spožs piemērs ir pats Kristus, kurš kā Labais Gans un Labais Samarietis rūpējas par katru cietēju. „Visu, ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši”, lasām Evaņģēlijā (Mt 25, 40). Tāpēc līdzjūtība ir visatbilstošākā „atbilde” slimās personas bezgalīgajai vērtībai.

Izrādīt līdzjūtību nozīmē izturēties ar cieņu, izpratni un maigumu, lai tādējādi slimnieka dzīvības sakrālā vērtība tiktu nevis mazināta vai kaut kādā veidā aptumšota, bet tieši ciešanās un vājumā atspīdētu ar vēl lielāku spožumu. Tā kā nespēks, sāpes un slimība visiem, tai skaitā, mediķiem ir smags pārbaudījums, tad tas ir aicinājums būt pacietīgiem un iecietīgiem. Mediķis nedrīkst padoties funkcionāra kārdinājumam un pielietot ātrus un drastiskus risinājumus. Tā būtu maldīga līdzjūtības izpratne un vadīšanās tikai pēc ekonomiskā izdevīguma kritērijiem. Te tiktu likta uz spēles cilvēka personas cieņa un ārsta aicinājuma cieņa. Līdz ar to uzrunas noslēgumā pāvests mudināja mediķus būt līdzās cilvēkiem, kuri cieš, rūpēties par viņiem un raudzīties uz savu misiju kā lielu dāvanu.

J. Evertovskis / VR

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 








All the contents on this site are copyrighted ©.