Motu proprio: bīskapi var tikt atstādināti par nolaidību bērnu izmantošanas jautājumos

Vatikāns publicējis pāvesta Franciska apustulisko vēstuli Motu proprio formā ar nosaukumu „Kā mīloša māte”, lai atgādinātu, cik svarīgi ir būt modriem un sargāt gan bērnus, gan arī neaizsargātākos pieaugušos. Līdz ar to dokumentā tiek norādīts, ka bīskapi, kuri ir bijuši nevērīgi attiecībā uz bērnu seksuālo izmantošanu, tiks atstādināti no amata. Pāvesta mērķis ir stiprināt Baznīcas pūliņus bērnu aizsardzības labā. Smagajiem noziegumiem, par kuru pastrādāšanu, saskaņā ar Kanonisko tiesību normām, ir paredzēta bīskapu vai klosteru priekšnieku atstādināšana no amata, no šī brīža tiek pievienota arī minētā nolaidība. Dokumentā, kas sastāv no pieciem punktiem un vairākiem paragrāfiem, ir noteikts, ka kompetentā Romas Kūrijas kongregācija var sākt izmeklēšanu, kas var noslēgties ar atstādināšanas dekrētu. Tomēr galīgais lēmums vienmēr būs pakļauts Svētajam tēvam.

„Baznīca kā mīloša māte mīl visus savus bērnus, bet ar īpašu mīlestību rūpējas un aizstāv vismazākos un visneaizsargātākos”, lasām apustuliskajā vēstulē. „Runa ir par uzdevumu, ko pats Kristus uztic visai kristīgajai kopienai”. Pāvests uzsver, ka uzdevums sargāt un rūpēties attiecas uz visu Baznīcu, bet īpašā veidā uz tās ganiem. Latīņu un bizantiešu rita diecēžu un eparhiju vadītājiem, kā arī reliģisko institūtu un apustuliskās dzīves biedrību priekšniekiem ar īpašu neatlaidību jāaizstāv tie, kuri starp viņiem uzticētajām personām, ir visvājākie.

Sākot ar pirmo punktu, tiek norādīts, ka diecēzes bīskaps vai cits atbildīgais par vietējo Baznīcu var tikt likumīgi atstādināts no amata, ja, nolaidības dēļ, pieļauj rīcību vai neizdarību, kuras rezultātā nodara citiem lielu pārestību. Tās var būt gan fiziskās personas, gan arī visa kopiena. Pārestība var būt fiziska, morāla, garīga vai materiāla rakstura pārestība. Pāvests precizē, ka bīskaps un reliģiskās kopienas priekšnieks var tikt atstādināts no amata pat tad, ja ir pieļāvis „ļoti nopietnu” nolaidību, raugoties tikai „objektīvi” un nebūdams „morāliski smagi vainojams”. Turklāt bērnu izmantošanas gadījumā, pietiek ar „nopietnu” nolaidību.

Paskaidrosim, ka minētais jēdziens „objektīvi” norāda uz rīcības jeb pastrādātā nozieguma kā tāda smagumu, neņemot vērā cilvēka morālo atbildību, kas, nevainojamās nezināšanas vai brīvības trūkuma dēļ var tikt mazināta vai pat atcelta.

J. Evertovskis / VR