Strādnieku izmantošana ir nāvīgs grēks

Ceturtdienas rīta Svētās Mises homīlijā pāvests skarbus vārdus veltīja tiem, kuri izmanto strādājošos. Viņš pielīdzināja izmantotājus dēlēm, kas izsūc asinis, un uzsvēra, ka tas ir nāvīgs grēks. Svētā Jēkaba vēstule, kurā tiek runāts par algas neizmaksāšanu strādniekiem, ir brīdinājums bagātniekiem (sal. Jk 5, 1-5). To komentējot, Francisks atzina, ka bagātības kā tādas ir laba lieta, bet tās nav kaut kas absolūts. Tām ir relatīva nozīme. Tie, kuri vadās pēc, tā saucamās, „labklājības teoloģijas”, kļūdās. Viņi domā, ka, ja Dievs tevi apveltī ar lielām bagātībām, Viņš apliecina, ka tu esi labs un taisnīgs. Galvenā problēma ir sirds piesaistīšana bagātībām, jo mēs nevaram kalpot Dievam un bagātībām. Pēdējās var kļūt par mūsu „važām” un atņemt mums brīvību, tādējādi neļaujot sekot Jēzum. „Lūk, alga, atrauta strādniekiem, kas nopļāva jūsu laukus, sauc; un viņu saucieni sasnieguši tā Kunga Sabaota ausis”, raksta sv. Jēkabs (Jk 5, 4).

Šodien daudzi spiesti strādāt nelegāli. Cilvēks tiek pieņemts darbā, piemēram, no septembra līdz jūnijam, par viņu netiek maksāti nodokļi, viņam nav nekādu sociālo garantiju, un tad, kad tiek atlaists no darba, tā ir „viņa” problēma. Darba devējam neinteresē, no kā viņš turpmāk pārtiks. Pāvests šādus darba devējus nosauca par „dēlēm”, kas izsūc cilvēku asinis un paverdzina viņus. Šajā sakarā Francisks minēja vienu konkrētu piemēru, ko viņam pastāstīja kāda meitene. Viņai tika piedāvāts 11 stundu nelegāls darbs par 650 eiro mēnesī un piekodināts: „Ja tev patīk, strādā, ja nē, ej prom, jo ir citi, kas gaida rindā”. Cilvēku izmantošana šodien ir īsta verdzība – atzina Svētais tēvs. Varbūt mēs domājām, ka mūsdienās vairs nav vergu. Ir gan! Tā ir tiesa, ka neviens nedodas pēc viņiem uz Āfriku, lai pēc tam tos pārdotu Amerikā, bet verdzība pastāv tepat, mūsu pilsētās.

„Vakar audiences laikā pārdomājām par bagātnieku un Lācaru”, turpināja pāvests. „Šis bagātnieks dzīvoja savā pasaulē. Viņš nemanīja, ka viņa mājas durvju otrajā pusē atradās kāds, kurš cieta badu. Taču tas, kas notiek šodien, ir vēl ļaunāk. Tas bagātnieks vismaz nemanīja, ka otrs mirst badā, bet tie, kuri mērdē cilvēkus badā ar paverdzināšanu darbā, izmanto viņus savam labumam. Un tas ir vēl ļaunāk! Dzīvot uz cilvēku asiņu rēķina nozīmē smagi grēkot. Tas ir smags grēks”, uzsvēra Francisks. „Lai no šī grēka atgrieztos, ir daudz jāgandara un daudz jāatlīdzina.”

Noslēgumā pāvests atgādināja, ka, aizejot mūžībā, neko nepaņemsim līdzi no savām sakrātajām bagātībām. Strādājošo izmantošana ir liela mūsdienu traģēdija – viņš vēlreiz uzsvēra. Ar cilvēku paverdzināšanu nodarbojas ne tikai tie, kuri iesaista sievietes seksuālajā verdzībā vai izmanto bērnus, bet arī tie, kuri iedzīvojas uz strādājošo sviedru un asiņu rēķina. Tā ir „civilizētāka” paverdzināšana. ‘Es tev maksāju, bet tikai tik daudz…, tik tālu…, un tu strādāsi bez brīvdienām, bet sociālām garantijām, nelegāli…’ Tādā veidā darba devējs iedzīvojas bagātībās. „Lai Kungs palīdz mums saprast šo vienkāršo Jēzus pieeju, par ko runā Evaņģēlijs, proti, ka svarīgāk ir pasniegt glāzi ūdens Kristus vārdā, nekā iegūt visas iespējamās bagātības, izmantojot citus cilvēkus”, sacīja pāvests Francisks, uzrunājot Vatikāna viesu namā sapulcējušos ticīgos.

J. Evertovskis / VR