Jēzus vienmēr ir "Dievs ar mums"

Lieldienu laika septītajā svētdienā Baznīca Itālijā un daudzās citās valstīs svinēja Kunga debeskāpšanas svētkus. Vatikānā tie tika svinēti ceturtdien, 5. maijā. Apcerē pirms lūgšanas «Debesu Karaliene» pāvests Francisks skaidroja svētku nozīmi. Baznīca kontemplē Jēzu, kurš iziet no šīs zemes telpas, lai ieietu Dieva godībā līdzi nesot mūsu cilvēcību. Svētā Lūkasa evaņģēlijs parāda mācekļu reakciju, redzot, ka «Kungs no tiem attālinājās un tika uznests Debesīs» (Lk 24,51). Viņos nebija sāpju un izmisuma. «Tie atdeva Kungam godu un atgriezās Jeruzalemē» (Lk 24,52). Tā ir tādu cilvēku atgriešanās, kuri vairs nebaidās no pilsētas, kas bija atmetusi Mācītāju, kas bija kļuvusi par Jūdasa nodevības, Pētera aizliegšanās, mācekļu izklīdināšanas un vardarbības liecinieci.

«No tās dienas apustuļi un katrs Kristus māceklis var uzturēties Jeruzalemē un visās pasaules pilsētās, arī tajās, kur valda vislielākā netaisnība un varmācība, jo virs katras pilsētas plešas tās pašas debesis, kur dzīvo Jēzus, un ikviens no mums var pacelt savu skatienu uz augšu ar lielu cerību. Jēzus, patiess Dievs un patiess cilvēks, ar savu cilvēcisko miesu ir Debesīs! Tā ir mūsu cerība! Mēs stiprināsim cerību, ja raudzīsimies uz Debesīm! Tur dzīvo Dievs, kurš atklājās, pieņēma cilvēka miesu, kurš ir kopā ar mums, Jēzus no Nācaretes. Viņš vienmēr ir ‘Dievs ar mums’. Neaizmirsīsim: Emmanuels ir ‘Dievs ar mums!’ Viņš mūs neatstāj vienus. Lai atklātu patieso savas dzīves mērķi mums ir jāskatās uz augšu. Kunga debeskākāpšanas noslēpumā ietverts apsolījums, ka arī mēs piedalīsimies Dieva godībā,» sacīja pāvests.

Francisks atgādināja, ka pirms atvadīšanās no saviem draugiem Jēzus vēlreiz runā par savu nāvi un augšāmcelšanos, un stingri saka: «Jūs esat tā liecinieki» (Lk 24,48). Un tā arī bija. Pēc Kunga uzkāpšanas Debesīs mācekļi atgriezās pilsētā kā liecinieki un priecīgi sludināja visiem jaunu dzīvi, kas ir augšāmceltā Kristus dāvana.

Svētais tēvs skaidroja, ka šādai liecībai, ko apliecinām ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem, «vajadzētu katru svētdienu iziet no mūsu dievnamiem, lai nedēļas laikā tā ienāktu mājās, birojos, skolās, tikšanās un izklaides vietās, slimnīcās, cietumos, veco ļaužu aprūpes centros, imigrantu pārpildītājās nometnēs, pilsētu nomalēs.» Jēzus mums apsola, ka sludināšanā un liecības sniegšanā mēs «tiksim ietērpti spēkā no augšienes» (Lk 24,49), tas nozīmē, Svētā Gara spēkā, skaidroja pāvests. Mūsu vidū ir Kristus, kurš caur Svētā Gara dāvanām atver mūsu prātu un sirdi, lai mēs sludinātu Viņa mīlestību un Viņa žēlsirdību visiem cilvēkiem. Svētais Gars ir autors liecībai, kādu Baznīca un katrs kristietis sniedz pasaulei. Mēs nedrīkstam astāt novārtā lūgšanu. Mēs esam aicināti slavēt Dievu un lūgt Svētā Gara dāvanas, sacīja pāvests.

Pēc lūgšanas «Debesu Karaliene» Francisks atgādināja, ka svētdien tika atzīmēta 50. Pasaules sociālo komunikāciju diena. Koncila tēvi, pārdomājot par Baznīcu mūsdienu sabiedrībā, saprata plašsaziņas līdzekļu nozīmīgo lomu evaņģelizācijas darbā. «Tie var būvēt tiltus starp cilvēkiem, ģimenēm, sociālajām grupām un tautām. Tas ir iespējams gan materiālajā, gan digitālajā pasaulē,» citējot vēstījumu sociālo komunikāciju dienai, sacīja pāvests. Viņš sirsnīgi apsveica visus mediju jomā strādājošos un novēlēja, lai komunikācijas veids Baznīcā vienmēr būtu skaidrs un evaņģēlisks, kas vieno patiesību un žēlsirdību.

Francisks apsveica arī Romā notikušā «Dzīvības marša» dalībniekus, kuri savu gājienu noslēdza Svētā Pētera laukumā. Uzrunas noslēgumā pāvests atgādināja, ka vakar daudzās valstīs tika atzīmēta Māmiņdiena, un novēlēja visas mātes Marijas, Jēzus mammas, aizbildniecībai. 

S. Krivteža / VR