Saskatīt atšķirību starp grēku un grēcinieku

Dieva žēlsirdība pārsniedz visas mūsu gaidas. Jēzus nostājas grēcinieku, tas ir, mūsu pusē, lai mēs iemantotu pestīšanu – atgādināja pāvests 20. aprīļa katehēzes mācībā. Uzrunā viņš pievērsās Lūkasa evaņģēlija fragmentam par farizeju Sīmani, kurš uzaicināja Jēzus savās mājās uz mielastu, un grēcinieci (sal. Lk 7,36-50). Francisks parādīja, kāds ir lielākais šķērslis Dieva žēlastības saņemšanai, un kas ir vajadzīgs, lai mēs iemantotu pestīšanu.

Vispārējās audiences laikā Svētais tēvs vērsās pie sabiedrības arī ar īpašu aicinājumu sakarā ar traģiskajiem notikumiem Ukrainā. „Ukrainas iedzīvotāji jau labu laiku cieš bruņotā konflikta sekas, par ko daudzi ir aizmirsuši”, viņš sacīja. „Kā zināt, es aicināju Baznīcu Eiropā atbalstīt manu iniciatīvu, lai kaut ko darītu šīs humānās krīzes labā. Jau iepriekš pateicos visiem, kuri nesavtīgi atbalstīs iniciatīvu, kas paredzēta svētdien, 24. aprīlī”. Jāatgādina, ka mēneša sākumā, pēc lūgšanas „Debesu Karaliene”, pāvests ierosināja 24. aprīlī visās katoļu baznīcās Eiropā vākt ziedojumus ukraiņu tautas atbalstam. Arhibīskaps Klaudio Gudžerotti, apmeklējot vairākas vietas šajā valstī, atzina, ka situācija ir patiešām dramatiska. Visvairāk cieš sirmgalvji un mātes ar maziem bērniem, kas dzīvo karadarbības zonā. Ukraiņu tauta pateicas pāvestam par iniciatīvu vākt kolekti. Tas ir ne tikai materiālais atbalsts, bet arī apliecinājums, ka Ukraina ir Eiropas daļa.

Skaidrojot iepriekš minēto Evaņģēlija fragmentu, pāvests norādīja, ka farizejs Sīmanis uzaicināja pie sevis Jēzu, jo bija dzirdējis par Viņu labu runājam. Kamēr tie atradās pie galda, ienāca kāda sieviete, ko visi uzskatīja par grēcinieci. Viņa, ne vārda neteikdama, apsēdās pie Jēzus kājām un izplūda asarās. Sieviete ar savām asarām slacīja Kunga kājās, slaucīja tās ar saviem matiem, skūpstīja un iesvaidīja ar smaržīgu eļļu. Tikmēr Sīmanis, kurš bija dedzīgs likuma kalps, pie sevis domāja: „Ja tas būtu pravietis, tad gan zinātu, kas un kāda šī sieviete, kas Viņam pieskaras, jo tā ir grēciniece” (7,39).

Šajā sakarā Francisks paskaidroja, ka farizejs tiesā citus, vadoties pēc ārienes, bet grēciniece ar savu rīcību pauž dziļu nožēlu. Viņa atklāj savu vaļsirdību. Sieviete ar lielu mīlestību un pietāti pilnībā uzticas Jēzum. Sīmanis baidās „sasmērēties”. Viņš domā, ka jāturas pa gabalu no grēciniekiem. Tā ir maldīga izpratne par reliģiju. „Dieva Vārds mūs māca atšķirīgi raudzīties uz grēku un grēcinieku”, norādīja pāvests. Kas attiecas uz grēku, tad nedrīkstam pieļaut nekādus kompromisus, bet grēciniekiem vajadzīga aprūpe. Mēs visi esam grēcinieki. Grēcinieks ir kā slimais. Lai to ārstētu, viņam ir vajadzīgs ārsts, vajadzīgs, lai ārsts viņam tuvotos, izmeklētu, pieskartos. Bez tam, lai slimais varētu izārstēties, viņam ir jāatzīst nepieciešamība pēc ārsta.

Jēzus nostājas grēcinieces pusē – turpināja Svētais tēvs. Viņš ir brīvs no aizspriedumiem, kas ir liels šķērslis tam, lai varētu izpausties Dieva žēlsirdība. Jēzus nebaidās „sasmērēties”. Viņš ir brīvs, jo ir kopā ar Dievu, kurš ir žēlsirdīgais Tēvs. Pāvests uzsvēra, ka tieši šī tuvība Dievam piešķir Jēzum brīvību. Uzņemot kontaktu ar grēcinieci, Jēzus izved viņu no izolācijas. „Tavi grēki tev tiek piedoti” (7,48), viņš saka. Tagad sieviete var iet mierā. Jēzus redzēja to, cik patiesa ir viņas ticība. Viņš redzēja, ka tā grib no sirds atgriezties. Tāpēc visu priekšā paziņo: „Tava ticība tevi ir izglābusi” (7,50).

No vienas puses saskaramies ar likuma zinātāja divkosību un lepnību, kas ir šķērslis Dieva žēlastības saņemšanai, un no otras puses – ar sievietes sirds vienkāršību, pazemību un ticību. Pāvests atzina, ka mēs visi esam grēcinieki, bet daudzas reizes krītam arī divkosības un lepnības kārdinājumā. Mēs domājam, ka esam labāki par citiem. Mēs esam aicināti saredzēt savu grēku un vienlaikus – raudzīties uz Kungu. Lai iemantotu pestīšanu, mums pazemīgi un paļāvīgi jāiet pie Kunga. Minētajā Svēto Rakstu fragmentā atklājas Viņa žēlsirdības varenība. Dievs ir spējīgs pārveidot cilvēka sirdi.

Katehēzes noslēgumā Francisks paskaidroja, ka grēcinieces rīcība norāda uz ciešo saikni starp ticību, mīlestību un atzinību. Viņai tika piedoti daudzi grēki, jo viņa ļoti mīlēja (sal. 7,47). Dievs mīl visus un ir žēlsirdīgs pret visiem. Viņa mīlestība vienmēr mums „iet” pa priekšu. Arī mēs esam aicināti mīlēt tāpat kā mīl Viņš. Mēs esam aicināti pateikties par ticības dāvanu un Kunga lielo mīlestību pret mums. Mēs esam aicināti mīlēt savus brāļus, savus ģimenes locekļus un sabiedrību, kurā dzīvojam, lai visi piedzīvotu Kunga žēlsirdību.

Trešdienas vispārējās audiences laikā pāvests sveica arī ukraiņu, baltkrievu un krievu svētceļniekus, kuri ieradās Romā, lai tiktos ar Svēto tēvu. Tā kā šogad aprit 30 gadi kopš notika Černobiļas traģēdija, Francisks apliecināja, ka lūdzas par tās upuriem, un izteica atzinību glābējiem un visiem, kuri ar dažādām iniciatīvām mēģināja atvieglot cilvēku ciešanas. Sveicot svētceļniekus no Krievijas, sevišķi, Saratovas Svētā Klementa diecēzes ticīgos, kuri ieradušies sava bīskapa Klemensa Pikela vadībā, pāvests novēlēja bagātīgu Kunga svētību Žēlsirdības gadā un aicināja būt par Viņa mīlestības lieciniekiem.

Uzrunājot svētceļniekus spāņu valodā, Francisks apliecināja savu garīgo tuvumu Ekvadoras iedzīvotājiem, kurus pirms dažām dienām skāra postošā zemestrīce. Līdz šim dabas katastrofā ir gājuši bojā vairāk nekā 500 cilvēki, pazuduši 1700, bet bez pajumtes ir palikuši 20 tk. Šajā Dienvidamerikas valstī, kas atrodas Klusā okeāna piekrastē, pazemes grūdieni aizvien turpinās.

J. Evertovskis / VR