Mūsdienu svētie un mocekļi ir tie, kas virza uz priekšu Baznīcu

„Mūsdienu svētie un mocekļi ir tie, kas virza uz priekšu Baznīcu, būdami augšāmcēlušā Kristus drosmīgi liecinieki un pateicoties Svētā Gara darbam.” Tāda ir galvenā atziņa, ko pāvests Francisks izteica Svētajā Misē 7. aprīļa rītā. Homīlijā viņš pieskārās Apustuļu darbu grāmatas fragmentam, ko šodien lasa universālā Baznīca. Šeit ir runa par Pēteri, kurš paziņo par Jēzus augšāmcelšanos sinedrija priekšā. Augstās padomes priesteri sadusmojas un grib Pēteri notiesāt uz nāvi. Viņam un citiem Kristus mācekļiem bija aizliegts sludināt Jēzus vārdā, bet Pēteris turpina to darīt, sakot, ka Dievam ir jāklausa vairāk nekā cilvēkiem. „Drosmīgajam Pēterim nav nekāda sakara ar gļēvo Pēteri, kurš Lielās ceturtdienas naktī Kungu noliedza trīs reizes,” teica pāvests. Pēteris ir kļuvis par spēcīgu Jēzus liecinieku. Francisks sacīja, ka kristīgajai liecībai ir Jēzus ceļš, un tas ir – dot dzīvību:

„Konsekvence starp dzīvesveidu un to, ko esam redzējuši un dzirdējuši, ir liecināšanas sākums. Taču, kristīgajai liecībai piemīt kas cits. Tā neizriet vienīgi no liecinātāja. Kristīgajā liecināšanā vienmēr piedalās divi, jo šo faktu liecinieks ir bijis arī Svētais Gars. Bez Svētā Gara nav kristīgās liecības. Ja kristīgā liecība, kristīgā dzīve ir žēlastība, tad tā ir žēlastība, ko Kungs mums dāvā caur Svēto Garu.”

Pāvests piebilda, ka liecinieks seko tam, ko saka un dara. Viņš rīkojas saskaņā ar to, ko ir saņēmis, proti, Svēto Garu. „Tā ir kristīgā drosme, tā ir liecināšana,” uzsvēra Francisks.

„Tā ir mūsu mocekļu liecināšana šodien, daudzu mocekļu liecināšana, kas ir padzīti no savas zemes, izkaisīti, noslaktēti, vajāti. Viņiem ir drosme liecināt par Jēzu līdz pat nāves brīdim. Tā ir to kristiešu liecība, kas savu dzīvi uztver nopietni un saka: „Es nedrīkstu darīt to, es nedrīkst nodarīt pāri citam, es nedrīkstu krāpt, nedrīkstu dzīvot dzīvi pa pusei – man ir jāliecina.” Un liecība nozīmē kopā ar Svēto Garu, ko saņēmu kā dāvanu, teikt to, ko ticībā esmu redzējis un dzirdējis, proti, augšāmcēlušos Jēzu.”

Pāvests atzīmēja, ka smagos vēstures brīžos cilvēki mēdz teikt: „dzimtenei ir vajadzīgi varoņi.” Un tas ir patiesi un taisnīgi. „Bet, kas šodien ir vajadzīgs Baznīcai?” jautāja Francisks. „Tai ir vajadzīgi liecinieki, mocekļi,” viņš atbildēja. Svētais tēvs paskaidroja:

„Tie ir svētie, ikdienas svētie, tie, kuri dzīvo vienkāršu dzīvi, bet ir konsekventi un liecina līdz pat beigām, līdz pat nāvei. Viņi ir Baznīcas dzīvās asinis. Viņi ir tie, kas virza Baznīcu uz priekšu. Viņi ir liecinieki. Tie ir tie, kas apliecina, ka Jēzus ir augšāmcēlies, ka Jēzus ir dzīvs, un apliecina to ar savas dzīves konsekvenci un ar Svēto Garu, ko ir saņēmuši dāvanā.”

I. Šteinerte/VR