Žēlsirdība izglābs pasauli

Lielā piektdiena ir Kristus ciešanu un nāves piemiņas diena. Tā ir diena, kad Jēzus atdeva savu dzīvību pie krusta, lai atpestītu cilvēci. Ticīgie visā pasaulē pulcējas dievnamos, lai klausītos Dieva Vārdu un dzīvinātu savu ticību Dieva mīlestības noslēpumam. Šajā dienā netiek svinēta Euharistija. Dievkalpojuma galvenie elementi ir Dieva Vārda liturģija, krusta pagodināšana un Svētās Komūnijas pieņemšana. Pulksten 17.00, pēc Itālijas laika, Svētā Pētera bazilikā notika Kunga Ciešanu dievkalpojums. Tā laikā homīliju teica nevis pāvests, bet kapucīnu tēvs Ranjero Kantalamessa.

Pāvesta nama sprediķotāja uzrunas temats bija: „Ļaujiet samierināties ar Dievu” (2 Kor 5,20). Viņš norādīja, ka šis apustuļa Pāvila aicinājums attiecas ne uz pagātnē notikušo samierināšanu, kas tika īstenota pie krusta, ne tikai uz sakramentālo izlīgšanu, kas notiek Kristībā un Grēksūdzē, bet arī uz eksistenciālu un personīgu izlīgšanu, ko esam aicināti īstenot šeit un tagad. Tieši šodien tam ir labvēlīgs laiks, šodien ir pestīšanas diena, jo dzīvojam Dieva žēlsirdībai veltītajā jubilejas gadā.

Kā saprast izlīgšanu ar Dievu eksistenciālā un psiholoģiskā nozīmē? – jautāja kapucīnu tēvs. Slavenais krievu rakstnieks Dostojevskis ir teicis, ka skaistums izglābs pasauli. Tēvs Kantalamessa iebilda, ka skaistums var arī pazudināt, un atbildēja uz jautājumu, kas tad īsti ir tas, kas var izglābt šodienas pasauli, un kas ir tas, kas var izglābt laulību un ģimeni mūsdienās.

Iespējams, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mūsdienu cilvēks attālinās no reliģijas un ticības, ir viņa nepareizais priekšstats par Dievu – sacīja tēvs Ranjero Kantalamessa. Lai saprastu, kāds ir mans priekšstats par Dievu, pietiek pievērst uzmanību savai reakcijai brīdī, kad izrunāju lūgšanas „Tēvs mūsu” vārdus: „Lai notiek Tavs prāts”. Vai nav tā, ka šo vārdu laikā noduram acis, nolaižam rokas un iedomājamies to sliktāko? Dieva gribu mēs neapzināti saistām ar to, kas ir nepatīkams, sāpīgs, kas ierobežo manu individuālo brīvību. Mums varbūt liekas, ka Dievs it kā būtu jebkādu svētku, prieka un mūsu patikas ienaidnieks. Mums šķiet, ka Viņš mums uzspiež savu gribu no malas. Miesīgajam cilvēkam ir savas iegribas. Viņš tiecas pēc baudas, varas, naudas, citu cilvēku lietām un pat sava tuvākā sievas. Līdz ar to viņam liekas, ka Dievs aizšķērso ceļu ar savām prasībām „Tev būs” un „Tev nebūs”. Tā vietā, lai saskatītu, ka Dievs viņu mīl un grib neko citu, kā tikai to, lai cilvēks ir laimīgs, viņš raugās uz Dievu kā pretinieku. Šajā sakarā tēvs Kantalamessa atgādināja, ka Dieva žēlsirdībai veltītais jubilejas gads ir brīnišķīga iespēja iegūt pareizu priekšstatu par Dievu, kurš ne tikai žēlsirdīgi rīkojas, bet kurš ir žēlsirdība.

Ja Dievs ir mīlestība un žēlsirdība, tad kā to savienot ar Viņa taisnīgumu? – jautāja sprediķotājs. Viņš paskaidroja, ka te nav runa par tādu taisnīgumu, saskaņā ar kuru katram tiek atlīdzināts saskaņā ar viņa darbiem. Lielais jaunums, ko atnesa Kristus, ir tāds, ka Dievs rīkojas taisnīgi, rīkojoties žēlsirdīgi. Dievs ir taisnīgs pret sevi, kad attaisno cilvēku. Viņš ir mīlestība un žēlsirdība, un tāpēc Viņš rīkojas taisnīgi pret sevi, kas nozīmē, parāda sevi tādu, kāds Viņš patiesībā ir, proti, parāda sevi kā žēlsirdīgu Dievu. Svēto Rakstu teiktais par Dieva taisnības atklāšanos jāsaprot kā Viņa labestības, mīlestības un žēlsirdības atklāšanos. Dieva taisnība ne tikai nav pretrunā ar Viņa žēlsirdību, bet tā pastāv tieši šinī žēlsirdībā – uzsvēra tēvs Kantalamessa. Dievs ne tikai piedeva cilvēka grēkus, bet gāja vēl tālāk, uzņemdamies tos uz sevis. Dievs savā lielajā mīlestībā panāca cilvēku visattālākajā vietā, proti, nāvē, kur tas bija nonācis, attālinoties no Dieva. Tāpēc Kristus nāve ir visaugstākais apliecinājums tam, cik Dievs ir žēlsirdīgs pret grēciniekiem. Pat savā nāves stundā Jēzus grib būt grēcinieku draugs, tādēļ mirst starp diviem laupītājiem.

Kapucīnu tēvs norādīja, ka žēlsirdības pretstats ir nevis taisnība, bet atriebība. Piedodot grēkus, Dievs atsakās nevis no taisnības, bet no atriebības. Viņš negrib grēcinieka nāvi. Viņš grib, lai tas atgriežas un dzīvo (sal. Ez 18,23). Pieminot Briselē notikušos teroraktus, tēvs Kantalamessa atzina, ka, lai cik tālu ietu cilvēki savā naidā, Dieva mīlestība bija un vienmēr būs stiprāka. Tāpēc sv. Pāvila pamudinājums ir aktuāls arī mums: „Ļaunums nedrīkst tevi uzvarēt, bet tu uzvari ļaunumu ar labu!” (Rom 12,21). Mums jākliedē mīti par atriebību! – uzsvēra sprediķotājs. Atriebības kāre šodien pielīp pat bērniem. Liela daļa video spēļu mudina tieši uz atriebību, un tas notiek ar šķietami labo varoņu starpniecību un viņu uzvarām. Šajā sakarā teologs norādīja, ka pusi vai pat vairāk pasaulē esošo ciešanu, kas neattiecas uz dabas katastrofām, izraisa atriebības kāre. Tas sakāms gan par attiecībām starp atsevišķiem cilvēkiem, gan valstīm un tautām.

Krievu rakstnieks Dostojevskis ir sacījis, ka skaistums izglābs pasauli. Tēvs Kantalamessa atgādināja, ka skaistums var arī pazudināt, un uzsvēra, ka vienīgais, kas var glābt pasauli, ir žēlsirdība. Tā ir Dieva žēlsirdība pret cilvēkiem un cilvēku savstarpējā žēlsirdība. Tieši žēlsirdība var glābt to, kas šodien ir visvērtīgākais un vājākais, proti, laulību un ģimeni. Sākumā starp laulātajiem pastāv nevis žēlsirdība, bet mīlestība. Divi cilvēki salaulājas ne žēlsirdības, bet mīlestības dēļ. Tomēr pēc vairākiem kopdzīves gadiem vai mēnešiem parādās vājības, veselības problēmas, finansiālās grūtības, raizes, ko sagādā bērni, un iestājas rutīna un izdziest prieks. Tāpēc laulību var glābt žēlsirdība šī vārda bibliskajā nozīmē – žēlsirdība, kura ietver sevī ne tikai savstarpēju piedošanu, bet arī maigumu, labestību, pazemību, lēnprātību un nesavtību (sal. Kol 3,12). Pateicoties žēlsirdībai, eros mīlestībai, kas meklē patiku, pievienojas klāt agapes mīlestība, kas ir sevis nesavtīga atdeve otra labā. Dievs iežēlojas par cilvēku. Vai arī vīram un sievai nevajadzētu vienam par otru iežēloties? Vai arī mums, tā vietā, lai otru kritizētu, nevajadzētu par viņu iežēloties? – jautāja kapucīnu tēvs Ranjero Kantalamessa, noslēdzot Kunga Ciešanu dievkalpojuma sprediķi.

J. Evertovskis / VR