Kristiešu vienotība ir iespējama jau šodien

Mēs, dažādu konfesiju kristieši, varam būt vienoti jau šodien – apgalvoja kapucīnu t. Ranjero Kantalamessa, piektdien, 18. martā, uzrunājot pāvestu un Romas kūrijas darbiniekus. Jautājums ir par to, kādā veidā jau tagad varam būt vienoti. Kā varam īstenot šo vienotību? Lielā gavēņa piektās pārdomas bija veltītas ekumenisma tematam, īpaši, attiecībām ar protestantiem. T. Kantalamessa šoreiz balstījās uz Vatikāna II koncila dekrētu „Unitatis Redintegratio”. Viņš atgādināja, ka kristīgās vēsts kodols ir pats Kristus.

Galvenie jautājumi, kuru rezultātā 16. gs. notika kristiešu sašķelšanās, bija indulģences jeb atlaidas un attaisnošana – atgādināja t. Kantalamessa. Ja Luteram lielākā problēma bija vainas apziņas pārvarēšana, tad šodien jāsaka pretējo. Jautājums ir par to, kā palīdzēt mūsdienu cilvēkam atgūt grēka apziņu. Sprediķotājs norādīja, ka šodien vairāk nekā jebkad agrāk visai Baznīcai ir jāsludina attaisnošana caur ticību uz Kristu, bet to nav jādara, pretnostatot „labos darbus”. To jādara, pretnostatot sekularizētās pasaules prasību pēc pestīšanas individuālā veidā, ar savu zinātni, tehniku vai pašizgudrotiem „garīgiem” paņēmieniem. „Es esmu pārliecināts”, sacīja t. Kantalamessa, „ja Luters, Kalvins un citi reformatori dzīvotu šodien, viņi tieši tādā veidā sludinātu par velti iemantojamo attaisnošanu caur ticību”.

Runājot par pretstatu starp ticību un darbiem, kapucīnu tēvs norādīja, ka tam ir jēga tad, ja ar labajiem darbiem domājam tikai indulģences, svētceļojumus, gavēšanu, ziedojumus, sveču nolikšanu utml. Tomēr šādam pretstatam zūd nozīme, ja ar labajiem darbiem apzīmējam tuvākmīlestības un žēlsirdības darbus. Evaņģēlijā Jēzus mūs brīdina, ka, nepildot šos darbus, debesu valstību neiemantosim. Tad Viņš būs spiests mums teikt: „Ejiet prom no manis…”. Labie darbi mūs neattaisno, bet bez tiem nevaram iemantot pestīšanu – uzsvēra pr. Kantalamessa. To pašu var teikt par pretstatu starp Svētajiem Rakstiem un tradīciju. Varētu domāt, ka protestantiem ir tikai Svētie Raksti, bet katoļiem ir Svētie Raksti un Tradīcija. Īstenībā, katrai Baznīcai ir sava tradīcija. Kā citādi varam izskaidrot to, ka pašā protestantismā ir denomināciju dažādība, ja ne ar to, ka viņi dažādi interpretē Rakstus? Un kas tad ir Tradīcija šī vārda īstajā nozīmē, ja ne Baznīcā un Baznīcas lasīti Svētie Raksti?

Tēvs Ranjero Kantalamessa atzina, ka vēl šodien starp abu pušu kristiešiem pastāvošā polemika un nesaskaņas ir nekas cits kā laika veltīga izšķiešana. Daudzi aizmirst, ka karš sen ir beidzies. Mums jādara daudz svarīgākas lietas par savstarpēju karošanu. Pasaule nepazīst Kristu, kurš ir tās gaisma, kurš ir ceļš, patiesība un dzīvība, bet mēs, diemžēl, savā starpā joprojām strīdamies! Lai panāktu kristiešu vienotību, ar šo praktisko iemeslu tomēr nepietiek – atgādināja sprediķotājs. Dažādu konfesiju kristiešiem, tai skaitā, protestantiem un katoļiem nepietiek būt vienotiem evaņģelizācijas un karitatīvās darbības laukā. Ja Kristus mācekļu vienotībai jākļūst par Dieva Tēva un Dēla vienotības atspulgu, tad vispirms tai jābūt mīlestības vienotībai, jo Trīsvienībā pastāv tieši šī mīlestības vienotība. Svētās Trīsvienības personas vieno ne tikai kopīga darbība, bet mīlestība. Pats brīnišķīgākais ir tas, ka šis ceļš uz vienotību, kas balstās mīlestībā, jau tagad mums visiem ir atvērts – uzsvēra t. Kantalamessa. Mēs nevaram, protams, aizsteigties tām lietām priekšā, kas attiecas uz doktrīnu, jo atšķirības pastāv, bet mēs varam aizsteigties tām lietām priekšā, kas attiecas uz mīlestību, un būt vienoti jau tagad. Svētā Gara klātbūtnes īstā zīme ir nevis runāšana valodās, bet savstarpējā mīlestība. Mīlēt nenozīmē skatīties vienam uz otru. Mīlēt nozīmē kopā skatīties vienā virzienā. Ja runājam par kristiešu attiecībām, tad mīlēt nozīmē kopā skatīties vienā virzienā, kas ir Kristus. „Viņš ir mūsu miers”, raksta apustulis Pāvils (Ef 2,14). Ja mēs atgriezīsimies pie Kristus un visi dosimies pie Viņa, tad reizē mēs tuvosimies arī viens otram, līdz beidzot visi būsim viens ar Viņu un Tēvu (sal. Jņ 17,21).

J. Evertovskis / VR