Rekolekcijas – iekšējas atjaunotnes laiks

Katrs cilvēks vēlas būt laimīgs. Šīs dziļās sirds ilgas ir nekas cits kā ilgas pēc paša Dieva. Ikdienas steiga un rūpes tās nereti nomāc un cilvēks dzīvo virspusēju un, līdz ar to, līdz galam nepiepildītu dzīvi. Lai varētu apstāties, ieklausīties savas sirds dziļumos un sakārtot savas attiecības ar sevi, citiem cilvēkiem un Dievu, visā pasaulē tiek organizētas rekolekcijas jeb garīgie vingrinājumi. Itālijā ir 700 rekolekciju nami, bet cilvēki, diemžēl, pietiekoši neizmanto to piedāvātās iespējas – atzīst Itālijas Garīgo vingrinājumu federācijas pārstāvis, pr. Danilo Dzanella. Cilvēkiem tiek dotas iespējas piedalīties rekolekcijās dažādos klosteros, kopienās, eremītu mājās, lūgšanu namos, bet bieži vien tie aizbildinās ar laika trūkumu. Mēs nespējam apstāties, lai varētu turpināt dzīvot un strādāt ar atjaunotiem spēkiem. Neskatoties uz to, ka tepat, mums līdzās, ir ūdens avots, mēs mirstam no slāpēm. Pāvests nemitīgi aicina ticīgos doties uz eksistences perifērijām, bet, lai to darītu, viņiem pašiem jābūt piepildītiem ar Dievu. Runājot par to, kāpēc salīdzinoši maz cilvēku izmanto iespēju piedalīties rekolekcijās, pr. Dzanella uzskata, ka viņos, sevišķi, jauniešos ir manāmas bailes nonākt klusumā. Tās ir bailes nostāties aci pret aci ar Dievu un palikt ar Viņu ilgākā sarunā. Tomēr jāapzinās, ka tikai Dievs var piepildīt cilvēka sirds dziļākās ilgas.

J. Evertovskis / VR