Ukraina: liegta grēku piedošana tiem, kuri nenožēlo korupcijas grēku

Sakarā ar Ukrainā plaši izplatīto korupcijas sērgu, Kijevas-Haličes arhibīskaps Svjatoslavs Ševčuks paziņoja, ka tas, kurš nenožēlos šo grēku un nebūs pieņēmis lēmumu laboties, Izlīgšanas sakramentā nevarēs saņemt grēku piedošanu un iet pie Svētās Komūnijas. Viņš pamatoja savu nostāju ar to, ka korupcija ir smags grēks. „Mēs gribam cīnīties pret šo fenomenu īpaši caur Gandarīšanas sakramentu, jo korupcija ir smags grēks”, sacīja grieķu-katoļu Baznīcas vadītājs. Lai cilvēks varētu iet pie grēksūdzes un saņemt grēku piedošanu, viņam vispirms ir jānožēlo savi grēki un jāpieņem lēmums vairs negrēkot. „Tas, kurš apzināti un brīvprātīgi atsakās nožēlot korupcijas grēku, nevar saņemt absolūciju un Svēto Komūniju”, uzsvēra arhib. Ševčuks, piebilstot, ka, diemžēl, daudziem ukraiņiem šis grēks patīk aizvien vairāk un viņi nesaskata tā smagumu. Pēc viņa domām, korupcija ir kā sabojājusies pārtika. Šādu pārtiku mēs taču nekad nedosim saviem bērniem, jo tā varētu kaitēt viņu veselībai. Tieši tas pats ir korupcija. Pieņemot korumpētos „labumus”, mēs nodarām saviem bērniem lielu ļaunumu. Par to katram vajadzētu justies atbildīgam.

Neskatoties uz to, ka šis ir Dieva žēlsirdībai veltītais Jubilejas gads un katoļu Baznīca nemitīgi uzsver Kunga lielo žēlsirdību un pretimnākšanu visiem grēciniekiem, vienlaikus norādot, ka nav tāda grēka, ko Dievs nevarētu piedot, ukraiņu arhibīskapa paziņojums nav pretrunā ar mācību par Dieva žēlsirdību. Prasība patiesi nožēlot savus grēkus un apņemties laboties nav nekāds jaunums, bet ir gadsimtiem ilgā Baznīcas prakse. Katoliskās Baznīcas katehisms to pamato šādi: „Kā tas jau bija praviešu laikos, Jēzus aicinājums uz atgriešanos un gandarīšanu vispirms attiecas nevis uz ārēju darbu veikšanu, ‘maisu un pelniem’, gavēni un miesas mērdēšanu, bet gan – uz sirds atgriešanos, iekšējo gandarīšanu. Bez tās gandarīšanas darbi paliek neauglīgi un melīgi; tam pretstatā iekšējā atgriešanās mudina paust šo nostāju redzamās zīmēs, žestos un gandarīšanas darbos” (1430). Tā paša dokumenta nākamajā paragrāfā ir uzsvērts, ka šī iekšējā gandarīšana ir „krasa visas dzīves ievirzes maiņa, atgriešanās, pievēršanās Dievam no visas sirds, grēkošanas pārtraukšana, novēršanās no ļaunā, izjūtot pretīgumu pret ļaunajiem darbiem, kurus esam darījuši. Tai pašā laikā tā ietver arī vēlmi un apņemšanos izmainīt dzīvi, cerot uz Dieva žēlsirdību un paļaujoties uz Viņa žēlastības palīdzību” (1431). Jāpiebilst, ka ticīgais, kurš atbild Dieva aicinājumam atgriezties un dodas pie grēksūdzes ar nožēlas pilnu sirdi un dziļu dievbijību, izlīgst ar Dievu, visu Baznīcu un iemanto savas sirdsapziņas mieru (sal. 1468).

J. Evertovskis / VR