2016-03-01 12:50:00

Lai piedodam tāpat, kā mums piedod Dievs!


„Lai Gavēņa laiks sagatavo mūsu sirdis Dieva piedošanai, un lai mēs piedodam tāpat kā Viņš, proti, aizmirstot citu kļūdas,” aicināja pāvests 1. marta Svētajā rīta Misē. Homīlijā izteiktās Franciska domas, kā vienmēr, kavējās pie Svēto Rakstu lasījumiem. Evaņģēlijs iepazīstina ar Pētera jautājumu Jēzum: „Cik reižu man ir jāpiedod brālim, kurš grēko pret mani?” Savukārt, pirmais lasījums, kas ņemts no pravieša Daniela grāmatas, ir centrēts uz jaunā Azarijas lūgšanu. Iemests krāsnī par to, ka viņš ir atteicies pielūgt zelta elku, Azarijs, liesmu vidū piesauc Dieva žēlsirdību tautai un vienlaikus lūdz piedošanu pats sev. Pāvests teica, ka tas ir patiesais lūgšanas veids – paļauties uz īpašo Dieva labestības aspektu:

„Kad Dievs piedod, Viņa piedošana ir tik liela, it kā Viņš aizmirstu. Tas ir pilnīgi pretēji mūsu rīcībai, mūsu tērzēšanai: „Bet tas izdarīja to un to”. Tādu cilvēku pietiek gan senajā, gan viduslaiku, gan mūsdienu vēsturē. Kāpēc? Tāpēc, ka mums, cilvēkiem, trūkst žēlsirdīgas sirds. Dari ar mums pēc Tavas žēlsirdības!” saka jaunais Azarijs. „Dari pēc Tavas žēlsirdības! Atpestī mūs!” Tā ir apelācija pie Dieva žēlsirdības, lai Viņš mums dod piedošanu un pestīšanu, un aizmirst mūsu grēkus.”

Evaņģēlija fragmentā, lai paskaidrotu Pēterim, ka ir jāpiedod vienmēr, Jēzus stāsta līdzību par diviem parādniekiem. Pirmajam saimnieks parādu atlaiž, neraugoties uz lielo naudas summu. Taču, pēc neilga laika šis vīrs nav spējīgs izrādīt žēlsirdību pret kādu citu, kurš tam ir parādā tikai niecīgu summu. Pāvests komentēja:

„Lūgšanā „Tēvs mūsu” sakām: „Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem! Tā ir izlīdzināšana un šīm divām lietām ir jāiet kopā. Ja tu neesi spējīgs piedot, kā tev spēs piedot Dievs? Viņš vēlas tev piedot, taču to nevarēs, ja tava sirds būs aizslēgta un tajā nespēs ienākt žēlsirdība. „Bet, Tēvs, es piedodu, tomēr nespēju aizmirst šo lietu, ko tas tur pret mani ir pastrādājis...” Bet tu lūdz Kungam, lai Viņš palīdz tev šo lietu aizmirst! Ir iespējams piedot, taču aizmirst ne vienmēr izdodas. „Es tev piedošu, bet tu man to atmaksāsi!” To gan nē! Ir jāpiedod, kā piedod Dievs. Viņš piedod līdz maksimumam.”

Žēlsirdība, līdzjūtība, piedošana – atgādināja pāvests, norādīdams, ka „piedošana no sirds, ko mums dāvā Dievs, vienmēr ir žēlsirdība”. Francisks aicināja:

„Lai Gavēnis sagatavo  mūsu sirdis saņemt Dieva piedošanu! Bet, kad esam to saņēmuši, tas pats ir jādara ar citiem – ir jāpiedod no sirds. Varbūt tu mani nesveicini, bet savā sirdī es tev piedodu. Un tā mēs tuvosimies šai tik lielajai Dieva lietai – žēlsirdībai. Un piedodami, atvērsim savas sirdis, lai Dieva žēlsirdība tajās ienāk un mums piedod. Jo visiem mums ir iemesli lūgt piedošanu. Visiem! Piedosim un mums taps piedots! Būsim žēlsirdīgi pret citiem un sajutīsim Dieva žēlsirdību, kas piedod, un piedodot „aizmirst”!

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.