Pāvests Meksikas jauniešiem: "Ļaujiet savu roku satvert Jēzum!"

„Viena no Meksikas zemes vislielākajām bagātībām ir jauniešu vaigs,” teica pāvests daudziem tūkstošiem jauniešu, kas bija sapulcējušies Morelijas stadionā. Jaunieši vienkopus bija sanākuši arī daudzviet citur Meksikā, lai ar pāvestu „tiktos” neklātienē ar televīzijas ekrānu starpniecību.

„Ar savām rokām, ar savu sirdi un prātu varu celt cerību,” tikšanās laikā teica jaunietis, vārdā Alberto. „Jūs esat bagātība, kas ir jāpārveido cerībā,” jauniešiem apliecināja pāvests. Viņš norādīja, ka galvenais drauds cerībai ir sarunas, kas cilvēku mazvērtē, it kā tās „izsūktu vērtību”, un cilvēks krīt depresijā. „Drauds cerībai ir tad, kad tu sāc justies, ka nevienam neesi vajadzīgs, vai kad tevi atstumj. Kad ģimenē, sabiedrībā, skolā, vai draugu lokā tev liek justies, ka nekam nederi,” sarunā ar jauniešiem atzīmēja Francisks.

Svētais tēvs izcēla vēl kādu draudu cerībai, proti, centienus likt noticēt, ka vērtība tev sāk rasties tikai tad, kad tu sāc maskēties aiz dārgiem apģērbiem, zīmoliem, jaunākās modes precēm, kad kļūsti prestižs, svarīgs, jo tev pieder nauda. Taču sirds dziļumos tu netici, ka esi mīlestības vērts un tava sirds to nojauš. Cerību apdraud tas, kam tu esi pamudināts noticēt. Tas neļauj tavai cerībai attīstīties. Drauds cerībai rodas tad, kad tu jūti, ka ar naudu vari nopirkt visu, ieskaitot citu cilvēku mīlestību. Tev ir likts ieticēt, ka tad, ja tev pieder skaista mašīna, tu vari justies laimīgs. „Vai tiešām skaista mašīna dara tevi laimīgu?” pāvests katram individuāli jautāja pūlī esošajiem jauniešiem.

„Jūs esat Meksikas bagātība, jūs esat Baznīcas bagātība!” jaunajiem cilvēkiem atgādināja Francisks. Viņš atzina, ka ir grūti justies par bagātību, kad tiek pazaudēti draugi, vai ģimenes locekļi, kad tie nonāk narkotiku tirgotāju rokās, kļūst no tām atkarīgi, kļūst atkarīgi no kriminālajām organizācijām, kas sēj teroru. „Ir grūti justies par nācijas bagātību arī tad, ja nav cilvēka cienīga darba, nav izglītības iespēju un tu nonāc galējās situācijās, vai tiec apmānīts ar viltus solījumiem” turpināja pāvests. Tomēr viņš nemitējās apgalvot, ka jaunieši ir Meksikas cerība.

„Esam pazaudējuši to jauko burvību, ko dod tikšanās,” Svētajam tēvam atzina kāds jaunietis Roberto. Turpinot domu, Francisks teica:

„Esam pazaudējuši burvību, ko dod iešana kopā, sapņošana kopā. Lai šī bagātība, ko vada cerība, varētu attīstīties, ir jāiet kopā, ir jāsatiekas, ir jāsapņo. Nepazaudējiet burvību, ko rada sapņošana! Smelieties drosmi sapņot! Sapņot, nenozīmē būt miegamicēm. To gan nē!”

Jēzus Kristus ir tas, kurš nemitīgi atjauno mūsos cerību. Viņš ir tas, kurš liek atdzimt arī burvībai sapņot, burvībai kopā strādāt – norādīja pāvests. Pateicoties Jēzum, varam redzēt ceļu savā priekšā, kad pakrītam, piecelties un sākt no jauna. Pateicoties Viņam, varam saprast, ka narkobizness nav vienīgais veids, lai dzīvotu, ka vienīgais veids, kā dzīvot nav arī ir nabadzība, atstumtība, iespēju trūkums, izglītības trūkums, cerības trūkums. Pāvests paskaidroja, ka tas viss ir iekļauts citu ambīcijās, to, kuri atstumj jauniešus, lai tos izmantotu  un vēlāk sagrautu. Svētais tēvs jauniešiem norādīja, ka Jēzus Kristus ir vienīgais, kuram stipri turēties pie rokas.

„Arī, ja Viņš jūs ved uz priekšu vilkdams aiz sevis, un ja jums gadās pakrist, ļaujiet, lai Viņš jūs pieceļ. Alpīnistiem ir skaista dziesma, ko man patīk atkārtot jauniešiem. Kāpjot kalnu smailēs, viņi dzied: „Kāpšanas mākslā ir svarīgi, nevis lai nenokristu, bet gan, lai nokrizdami, nepaliktu nokrituši.” Un kas ir vienīgais, kas spēj tevi paņemt aiz rokas, lai tu nepaliktu nokritis? Tas ir Jēzus Kristus. Viņš ir vienīgais! Jēzus Kristus dažreiz tev sūta kādu brāli, vai māsu, lai ar tevi aprunātos un tev palīdzētu. Nepaslēp savu roku, kad esi pakritis. Ļauj to satvert un pieķeries pie pasniegtās rokas. Tādējādi, bagātība, kas ir tevī un kas varbūt ir netīra, noklāta dubļiem, un šķiet, pazaudēta, caur cerību sāks nest augļus – taču tikai tad, kad tu turēsies pie Jēzus rokas.”

Pāvests izcēla uzklausīšanas māku. Viņš piekodināja, lai jaunieši, steidzoties palīgā pakritušajam brālim, vai māsai, nekļūtu par pārgudriem sprediķotājiem, jo tas pakritušajam liks justies vēl sliktāk, nekā pirms tam.

Meksikas jauniešus Francisks aicināja lolot trīs lietas – Dieva dotās bagātības, cerību un cieņu. Svētais tēvs izcēla arī ģimenes lielo lomu, jo ģimenē iemācāmies tuvību, solidaritāti, dalīšanos, lietu izšķirtspēju, izlīgšanu, spēju sarunāties un apskaut cits citu. „Ģimene ir pirmā nācijas skola,” uzsvēra Meksikas zemes viesis. Vēlreiz atgādinājis, ka jaunieši ir šīs zemes bagātība, Svētais tēvs pateicās par šo tikšanos un aicināja par sevi palūgties.

I. Šteinerte/VR