Pāvests Meksikā: "Piešķirt drosmi ģimenēm"

„Ir skaisti atrasties šai zemē, ir skaisti atrasties šai vietā, kurai, pateicoties jums, ir ģimenes un mājas garša,” teica pāvests, sveicot ģimeņu tikšanās dalībniekus Tukstlā Gutjerrezā, Čapas novadā. Francisks uzklausīja vairāku ģimeņu liecības, kas garīgā veidā viņu aizveda šo ģimeņu mājās, atvēra durvis un ļāva sēdēt pie viņu „galda”, daloties maizē, ikdienas priekos un grūtībās, cerībās un sapņos.

Pāvests atzinās, ka viņu iespaidojuši kāda liecību sniedzēja vārdi „piešķirt drosmi”. Piešķirt drosmi dzīvei, ģimenei, draugiem un arī šīs tikšanās dalībniekiem. Francisks izteica pārliecību, ka to pašu Svētais Gars vēlas darīt ticīgo vidū – „piešķirt drosmi”, dāvāt stimulu, lai varētu turpināt pūliņus ģimenes labā, sapņot un veidot dzīvi, kurā tuvi ir tādi jēdzieni kā „māja” un „ģimene”.

Svētais tēvs atgādināja, ka jau kopš senseniem laikiem Dievs Tēvs ir piešķīris drosmi dažādās situācijās. Kad likās, ka Ēdenes dārzā viss būs zaudēts, Viņš piešķīra drosmi Ādamam un Ievai, apliecinot, ka vēl ir izredzes. Kad Izraeļa tauta domāja, ka nav vairs jēgas šķērsot tuksnesi, Dievs Tēvs tiem piešķīra drosmi, nosūtot no debesīm mannu. Savukārt, kad piepildījās laiks, Viņš piešķīra drosmi cilvēcei, uz visiem laikiem dāvādams tai savu Dēlu.

„Tādā pašā veidā mēs visi, kas atrodamies šeit, esam guvuši pieredzi, ka dažādos brīžos un dažādās formās Dievs Tēvs ir piešķīris drosmi mūsu dzīvei,” teica pāvests. Varam jautāt – kāpēc? „Tāpēc, ka Viņš neprot rīkoties citādi, kā vien mūs mīlēt un piešķirt drosmi, likt mums vienmēr iet uz priekšu,” skanēja Svētā tēva atbilde. Viņš paskaidroja, ka tas ir tāpēc, ka Dieva vārds ir „mīlestība”. Viņa vārds ir dāvana  bez nosacījumiem, viņa vārds ir veltīšanās, Viņa vārds ir žēlsirdība. To visu Viņš ir ļāvis pazīt caur savu Dēlu Jēzu, kurš savu dzīvi līdz pat nāvei atdeva par to, lai būtu iespējama Dieva valstība. „Šai valstībai,” sacīja pāvests, „ir ģimenes garša” – garša, kas izriet no dalīšanās.

Francisks atzīmēja, ka šodien dažādās jomās redzam, kā ģimene tiek novājināta, pakļauta diskusijām. Pastāv arī uzskats, ka ģimenes modelis ir novecojis un ka tam nav vietas sabiedrībā, kas modernisma iespaidota, dod priekšroku izolācijai. Sabiedrībā, kas sevi sauc par brīvu, demokrātisku un suverēnu, parādās ideoloģiskas kolonizācijas modeļi, kas grauj pašu tās pamatu – ģimeni.

Francisks atzina, ka dzīvot ģimenes dzīvi ne vienmēr ir viegli. „Tomēr,” teica Svētais tēvs, „dodu priekšroku ievainotai ģimenei, kas katru dienu cenšas atjaunot mīlestību, ģimenei, kas cenšas sākt visu no jauna, nekā patmīlīgai ģimenei, kas tiecas pēc ērtībām un luksusa lietām, un kurā nav vietas bērniem, jo vecāki grib ceļot, iegādāties villu un tā tālāk. Dodu priekšroku ģimenei, kuras „seja” ir pagurusi no uzupurēšanās citu labā, nekā ģimenei ar izskaistinātu „seju”, bet kura nepazīst maigumu un līdzjūtību.”

Pāvests atgādināja, ka meksikāņiem ir viņu māte – Gvadalupes Dievmāte, kura gatava aizstāvēt ģimenes, aizstāvēt tautas nākotni un piešķirt tai drosmi, dāvājot savu Dēlu. Francisks aicināja visus klātesošos sadoties rokās un kopā noskaitīt lūgšanu „Esi sveicināta, Marija!” Viņš aicināja neaizmirst arī svēto Jāzepu – kluso, taču vienmēr modro strādnieku, kas vienmēr bija gatavs parūpēties par ģimeni.

Ģimenes atmosfērā Francisks pamudināja klātesošos laulātos atjaunot savus laulības solījumus, bet saderinājušos – lūgt uzticīgas un mīlestības pilnas ģimenes žēlastību.

I. Šteinerte/VR