Pāvests Francisks apmeklē pediatrisko slimnīcu

14. februāra pēcpusdienā pēc vietējā laika, kad Latvijā bija dziļa nakts, Francisks ieradās Mehiko Pediatriskajā slimnīcā, kur bērni ar smagām, galvenokārt onkoloģiskām slimībām tiek aprūpēti bez maksas, un tas nozīmē, ka slimnīca ir pieejama arī trūcīgo ģimeņu bērniem. Un tādu ģimeņu Meksikā ir ļoti daudz. Pediatriskajā slimnīcā katru gadu ārstējas vairāk nekā 255 tūkstoši bērnu. Katru dienu medicīniskā aprūpe tiek sniegta 800 pacientiem. Slimnīca izveidota 1943. gadā. Tajā ir 27 nodaļas. Ārsti veic sarežģītas smadzeņu un sirds operācijas un orgānu transplantācijas.

Francisku sagaidīja Meksikas veselības ministrijas, Bērnu slimnīcas administrācijas un medicīniskā personala pārstāvji. Sagaidītaju vidū bija arī Meksikas prezidenta sieva, aktrise Angelika Rivera Hurtado. Būdama valsts pirmā dāma, viņa finansē un vāc līdzekļus šī veselības aprūpes centra atbalstam.

Tikšanās ar mazajiem pacientiem bija viens no aizkustinošākajiem brīžiem pāvesta vizītes laikā. Francisks lēnām gāja garām ratiņkrēslos sēdošajiem bērniem, katru apmīļojot, uzliekot roku, sasveicinoties. Mazie slimnieki bija saviļnoti un priecīgi, daži centās nofotografēties ar pāvestu, un Francisks labprāt pozēja viņiem. Svētais tēvs katram bērnam uzdāvināja rožukroni, pretī saņemot viņu darinātos zīmējumus un apsveikuma kartītes.

Vienā no slimnīcas zālēm Francisku uzrunāja Meksikas pirmā lēdija. Rivera Hurtado kundze pauda prieku un pateicību pāvestam par vizīti slimnīcā. Prezidenta dzīvesbiedre sacīja, ka bērni atsaucās Svētā tēva aicinājumam lūgties par viņu. Pēdējās nedēļās mazie pacienti dedzīgi lūdzās par pāvestu, lai Dievs dāvā viņam spēkus un gaismu. Francisks jautāja bērniem, vai viņi lūgsies arī turpmāk? Ar skaļu saucienu jā bērni apstiprināja savu gatavību. Pāvests pateicās Dievam par iespēju tikties ar mazajiem slimniekiem un viņu vecākiem.

„Vēlos jūs svētīt, vēlos lūgt Kungam, lai Viņš jūs svētī,” teica pāvests, apmeklējot ārsta Federiko Gomeza vārdā nosaukto slimnīcu. Francisks pateicās Dievam par iespēju tajā viesoties, satikt slimnīcas mazos pacientus, viņu ģimenes locekļus un visu personālu.

Pāvests atgādināja, ka Evaņģēlijā ir epizode, kas vēstī par Jēzus dzīvi, kad Viņš vēl bija bērns. „Viņš bija mazs, tāds pats, kā jūs,” teica Francisks, vēršoties pie bērniem. Kādu dienu Jēzus vecāki, Jāzeps un Marija veda Viņu uz svētnīcu, lai stādītu priekšā Dievam. Tur viņi satika sirmgalvi vārdā Simeons, kurš, Jēzu redzot, tūlīt ar lielu prieku un pateicību to paņēma savās rokās un sāka slavēt Dievu. Skatoties uz bērnu Jēzu, viņā raisījās divas lietas: pateicības izjūtas un vēlēšanās to svētīt.

„Simeons ir „vectētiņš”, kurš māca šīs divas dzīvē svarīgās attieksmes – pateikties un svētīt,” teica pāvests. Viņš pats apliecināja, ka šeit, slimnīcā, vēlas svētīt visus klātesošos – ārstus, medmāsas un medbrāļus, visus, kas šeit strādā, kā arī pašus šīs slimnīcas pacientus – bērnus. Bērnus, savukārt, Francisks aicināja iemācīties svētīt visus savus aprūpētājus.

Pāvests atzinās, ka šeit, slimnīcā, viņš jūtas gluži tāpat, kā Simeons, un ne tikai vecuma ziņā vien. No vienas puses, ienākot pa durvīm un ieraugot bērnu acis, sejas, smaidu, tai skaitā arī dažu palaidnīgu smaidu, viņam ir radusies vēlēšanās teikt paldies. „Paldies par mīlestību, ar kādu mani pieņemat, paldies arī par to mīlestību, ar kādu jūs šeit tiekat aprūpēti, par mīlestību, ar kādu tiekat pavadīti,” teica pāvests bērniem. Viņš piebilda, ka ir tik svarīgi būt aprūpētiem un pavadītiem, justies mīlētiem un apzināties, ka tiek meklēts aizvien labāks veids, kā panākt atveseļošanos. Pāvests turpināja:

„Tai pašā laikā vēlos jūs svētīt. Vēlos lūgt Dievam, lai jūs svētī, lai pavada jūs un jūsu ģimenes locekļus, visus cilvēkus, kas strādā šai namā un rūpējas, lai šie smaidi turpina pieaugt katru dienu. Lai Dievs svētī visus, kas ne tikai ar zālēm, bet vēl jo vairāk ar „mīlestības terapiju” palīdz, lai šis laiks tiktu izdzīvots ar lielāku prieku. Mīlestības terapijai ir tik liela nozīme!  Tā ir tik svarīga! Dažreiz viens glāsts palīdz justies labāk!”

Pāvests pajautāja, vai bērni ir dzirdējuši par svēto indiāni Huanu Diego, uz ko nekavējoties tika sniegta arī skaļa, daudzbalsīga un apstiprinoša atbilde. „Kad Huana tēvocis bija saslimis,” stāstīja slimnīcas viesis, „Huans bija ļoti noraizējies. Taču viņam parādījās Gvadalupes Jaunava un teica: „Nemoki savu sirdi un neraizējies! Vai tad šeit neesmu es, tava māte?” „Mums ir mūsu māte,” apgalvoja pāvests. „Lūgsim mūs stādīt priekšā viņas Dēlam!” aicināja Svētais tēvs.

Tikšanās noslēgumā Francisks rosināja bērnus aizvērt acis un lūgt to, ko vēlas katra sirds. Pēc klusuma pauzes visi kopā noskaitīja lūgšanu „Esi sveicināta, Marija”. Pāvests novēlēja, lai bērnus, viņu tuviniekus un slimnīcas personālu pavada Gvadalupes Dievmāte. Pirms dot savu svētību, Francisks aicināja neaizmirst savās lūgšanās arī viņu.

S. Krivteža, I. Šteinerte / VR