Francisks tiekas ar Meksikas prezidentu un valdības pārstāvjiem

Pēc Apustuliskajā nunciatūrā pavadītās nakts, Francisks uzsāka vizītes Meksikā pirmās dienas intensīvo darbību. Jau vēstīts, ka Mehiko Benito Huereza starptautiskajā lidostā notika pāvesta sagaidīšanas ceremonija, kurai tomēr nebija oficiāls raksturs. 13. februārī Francisks savu darbību iesāka tieši ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju, kas notika Nacionālajā pilī. 14 km garā ceļa abās malās stāvēja cilvēku pūļi. Par meksikāņu prieku un entuziasmu raksta visi vietējie mediji.

Nacionālajā pilī pāvestu sagaidīja Meksikas prezidents Enriko Penja Njeto ar savu dzīvesbiedri. Galvenās svinības notika tā sauktajā goda laukumā. Pēc Meksikas un Vatikāna himnu atskaņošanas un karogu pagodināšanas notika abu valstu oficiālo delegāciju prezentācija. Vēlāk pāvests un prezidents devās uz vienu no pils zālēm, kur notika privāta saruna.

Pēc sarunas Francisks un Enriko Penja Njeto ieradās pils iekšpagalmā, kur norisinājās tikšanās ar valdības, diplomātiskā korpusa un pašvaldību pārstāvjiem. Sveicot pāvestu, prezidents norādīja uz meksikāņu milzīgo prieku par Romas bīskapa klātbūtni. Viņš runāja arī par mūsdienu pasaules paradoksiem, piemēram, labumu netaisnīgu sadali. Prezidents vērsa uzmanību uz globalizācijas seku radītajām problēmām, nepieciešamību veicināt solidaritāti un dialogu starp dažādiem sabiedrības slāņiem. Viņš piebilda, ka miljoniem meksikāņu gaida ticības un cerības vēstījumu. «Meksika tevi sirsnīgi sveic!» – uzrunas noslēgumā sacīja prezidents.

Francisks atgādināja, ka Meksikā ir ieradies kā miera un žēlsirdības misionārs un arī kā dēls, kurš vēlas apliecināt cieņu savai Mātei – Gvadalupes Dievmātei, un raudzīties viņas acīs.

«Cenšoties būt labs dēls, un sekojot Mātei, vēlos apliecināt savu cieņu šai tautai un šai zemei, kas ir tik bagāta savā kultūrā un vēsturē. Meksika ir liela zeme ar bagātīgiem dabas resursiem un daudzveidīgu augu valsti. Sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ tā ir kļuvusi par dažādu kultūru krustcelēm. Amerikas iezemiešu, metisu un kreolu kultūru savijums veidojis Meksikas neatkārtojamo identitāti. Tas ir garīgais mantojums, ko jāpieņem un jāsargā,» sacīja pāvests.

Francisks uzsvēra, ka Meksikas vislielākā bagātība ir jaunieši. Gandrīz puse no iedzīvotāju skaita ir gados jauni cilvēki. Tas savukārt ļauj plānot nākotni un dāvā cerību. Šāda tauta spēj atjaunoties un pārveidoties. Pāvests runāja arī par atbildību un centieniem veidot tādu Meksiku, kādu gribam atstāt nākamajām paaudzēm. Ne mazāk svarīgi ir apzināties, ka daudzsološā nākotne tiek kalta šodien, un to veido taisnīgi un godīgi cilvēki, tie, kuri kalpo kopējam labumam, kas diemžēl divdesmit pirmajā gadsimtā netiek īpaši ņemts vērā, uzsvēra pāvests. Pieredze rāda, ka katru reizi, kad meklējam privilēģijas, vai labumus tikai nedaudziem, agrāk vai vēlāk dzīve sabiedrībā kļūst par auglīgu augsni korupcijai, narkotiku tirdzniecībai, etnisko un reliģisko grupu atmešanai, vardarbībai, tostarp, cilvēku nolaupīšanai un slepkavībām, radot ciešanas un kavējot attīstību.

Francisks atgādināja, ka kultūras mantojums un cilvēkkapitāls ir spēks, kam jāmudina Meksiku meklēt jaunas dialoga formas un veidot solidaritātes tiltus. «Mēs visi, sākot ar tiem, kuri sevi sauc par kristiešiem, esam aicināti iesaistīties tādas sabiedrības veidošanā, kurā neviens nejutīsies atmešanas kultūras upuris,» sacīja pāvests. Politiķu pienākums ir veicināt sabiedrības kopējo labumu, nodrošinot visiem pilsoņiem piemērotus dzīves apstākļus, cienīgu darbu, iztikas līdzekļus, reālu drošību, veselīgu un mierīgu vidi, uzsvēra Svētais tēvs.

S. Krivteža / VR