Pāvests Francisks un patriarhs Kirils parakstījuši kopējo deklarāciju

Pāvests Francisks un patriarhs Kirils Havanā parakstīja kopējo deklarāciju, kas izklāstīta 30 punktos.  

„Mūsu brālīgā tikšanās ir notikusi Kubā – ziemeļu un dienvidu, austrumu un rietumu krustpunktā. No šīs salas, kas ir kļuvusi par „jaunās pasaules” cerību, kā arī par XX gadsimta dramatisko notikumu simbolu, vēršamies pie visām Latīņamerikas un citu kontinentu tautām,” teikts deklarācijas sākumā. Abu Baznīcu vadītāji izsaka prieku, ka kristīgā ticība aug dinamiskā veidā. Latīņamerikai piemīt milzīgs reliģiskais potenciāls, kas ir garants šī reģiona nākotnei.

Pāvests un patriarhs atzīmē, ka tiekoties tālu no „vecās pasaules” senajiem strīdiem, viņi izjūt nepieciešamību pēc katoļu un pareizticīgo sadarbības. Abām Baznīcām ir kopīga garīgā Tradīcija, kas ir pirmā kristietības gadu tūkstoša mantojums. Šīs Tradīcijas liecinieki ir Vissvētā Dieva Māte Jaunava Marija, daudzi svētie un neskaitāmie mocekļi. Taču, neraugoties uz šo kopīgo Tradīciju, katoļi un pareizticīgie daudzus gadu simteņus ir palikuši bez kopīgas Euharistijas. „Mūs šķir brūces, ko ir nesuši konflikti tālā un nesenā pagātnē, no senčiem pārmantotas atšķirības, kas attiecas uz ticības Dievam – vienam trijās Personās, izpratni un izskaidrojumu. Nosodām vienotības zaudējumu, kas ir cilvēciskā vājuma un grēka rezultāts,” teikts deklarācijā.

Pāvests Francisks un patriarhs Kirils raksta, ka apzinoties daudzus šķēršļus, tie novēl, lai abu tikšanās var dot ieguldījumu vienotības, kādu ir vēlējies Dievs un par kuru ir lūdzies Kristus, atjaunošanā. Lai visas pasaules kristiešiem šī tikšanās dod iedvesmu ar atjaunotu dedzību lūgt Kungu par visu Viņa mācekļu pilnīgu vienotību pasaulē, kura no Baznīcu vadītājiem gaida ne tikai vārdus, bet arī konkrētus žestus.

Deklarācijas autori savu skatienu vispirms vērš uz pasaules reģioniem, kur kristieši ir kļuvuši par vajāšanu upuriem. „Aicinām starptautisko kopienu nekavējoties rīkoties, lai pasargātu Tuvo Austrumu kristiešus no tālākas izstumšanas,” raksta pāvests un patriarhs. Īpašā veidā viņi piemin situāciju Tuvajos Austrumos. Katoļu un Pareizticīgo Baznīcu gani atzīst, ka šis nemierīgais laikmets nav iedomājams bez starpreliģiju dialoga.

Izceļot reliģiskās brīvības milzīgo vērtību, abi garīgie līderi pateicas Dievam par kristīgās ticības atjaunotni, kāda notiek Krievijā un citās Austrumeiropas zemēs, kur gadu desmitiem dominēja ateistiskie režīmi. „Šodien karojošā ateisma ķēdes ir sarautas un kristieši var brīvi paust savu ticību. Pēdējā gadsimta ceturksnī ir uzbūvēts tūkstošiem jaunu baznīcu, atvērts simtiem klosteru un teoloģijas skolu. Kristīgās kopienas veic nozīmīgu karitatīvo un sociālo darbību, sniedzot dažāda veida palīdzību tiem, kam tā ir nepieciešama. Pareizticīgie un katoļi bieži strādā cits citam blakus,” teikts deklarācijā.

Tai pašā laikā pāvests Francisks un Viņa Svētība Kirils pauž raizes par situāciju daudzās sekularizētajās zemēs, kur kristiešu reliģiskā brīvība bieži vien tiek ierobežota un ierobežotas tiek arī viņu tiesības brīvi paust savu pārliecību. Nereti daži politiskie spēki kristiešus diskriminē un tiecas atstumt sabiedriskās dzīves malā. Baznīcu vadītāji atgādina, ka daudzi cilvēki ar cerību ir pieņēmuši Eiropas integrācijas procesu, uztverot to kā miera un drošības garantu. Garīgie līderi aicina nepieļaut tādu integrāciju, kur netiek respektētas reliģiskās identitātes. „Būdami atvērti pret citu reliģiju ieguldījumu mūsu civilizācijā, esam pārliecināti, ka Eiropai ir jāpaliek uzticīgai savām kristīgajām saknēm,” apliecina pāvests Francisks un patriarhs Kirils. Viņi aicina Eiropas Austrumu un Rietumu kristiešus vienotiem spēkiem kopā apliecināt Kristu un Evaņģēliju, lai Eiropa spētu saglabāt savu dvēseli, ko ir veidojusi kristīgās tradīcijas divus tūkstošus gadu ilgā vēsture.

Deklarācijā pieminēti arī nabadzīgie, migranti un bēgļi, nevienlīdzīga dabas resursu sadale, cilvēku paverdzināšana. Tas viss pastiprina netaisnības sajūtu un iedragā starptautiskās attiecības. „Kristīgās Baznīcas ir aicinātas aizstāvēt taisnību, tautu tradīcijas un būt solidāras ar tiem, kas cieš,” teikts kopīgajā paziņojumā.

Pāvests un patriarhs pievēršas arī ģimenes institūcijai. Viņi atzīmē, ka pareizticīgie un katoļi ar vienotu pārliecību izturas pret jautājumiem, kas saistīti ar ģimeni. Deklarācijas autori aicina visus respektēt neaizskaramās tiesības uz dzīvību. Šai ziņā viņi piemin katra cilvēka tiesības piedzimt, kā arī katra tiesības uz dabisku nāvi. Tiek paustas raizes arī par manipulācijām ar dzīvību, dažādu mākslīgās prokreācijas tehnoloģiju izmantošanu.

Īpašā veidā pāvests Francisks un patriarhs Kirils vēršas pie jauniešiem. Viņi aicina jaunos cilvēkus neapslāpēt savus talantus, bet izmantot Dieva dotās spējas, lai pasaulei apliecinātu patiesību par Kristu, lai savā dzīvē iemiesotu evaņģēliskos baušļus par mīlestību uz Dievu un tuvāko. „Nebaidieties iet pret straumi, aizstāvot Dieva patiesību, no kuras tiecas izvairīties mūsdienu sekulārie likumi,” piebilsts deklarācijā.

Paziņojuma noslēgumā katoļu un pareizticīgo Baznīcu gani vēršas pie saviem ticīgajiem visā pasaulē, aicinot tos iemācīties dzīvot kopā mierā un mīlestībā. „Ceram, ka mūsu tikšanās kalpos par stimulu izlīgt tur, kur pastāv spriedze starp grieķu katoļiem un pareizticīgajiem,” raksta pāvests un patriarhs Kirils. Deklarācijā teikts: „Šodien ir skaidrs, ka pagātnes „uniātisma” metode, kas tika saprasta kā vienas kopienas pievienošana otrai, atraujot to no savas Baznīcas, nav veids, kas palīdz atjaunot vienotību. Tomēr, ekleziālajām kopienām, kas ir parādījušās šādos vēsturiskajos apstākļos, pieder tiesības pastāvēt un baudīt visu nepieciešamo, lai apmierinātu savu ticīgo garīgās vajadzības un tai pašā laikā censtos dzīvot mierā ar saviem kaimiņiem. Pareizticīgajiem un grieķu katoļiem ir nepieciešams izlīgt un rast savstarpēji pieņemamas sadzīves formas.”

Pāvests Francisks un patriarhs Kirils nosoda sadursmi Ukrainā, kas ir izraisījusi daudzus upurus, neskaitāmas brūces mierīgajiem iedzīvotājiem, un sabiedrību iegrūdusi dziļā ekonomiskajā un cilvēciskajā krīzē. Konfliktā iesaistītās puses tiek aicinātas atgūt saprātu, sociālo solidaritāti un uzņemties celt mieru. Baznīcas Ukrainā tiek pamudinātas darboties sociālās harmonijas labā, atturēties no iesaistīšanās sadursmē un no jebkā, kas veicinātu konflikta attīstību.

„Novēlam, lai šķelšanos starp Ukrainas pareizticīgajiem varētu pārvarēt, pamatojoties uz pastāvošajām kanoniskajām normām, lai visi pareizticīgie Ukrainā dzīvotu mierā un harmonijā, un lai katoliskās kopienas šai ziņā kalpo par ieguldījumu, aizvien vairāk apliecinot kristīgo brālīgumu,” raksta pāvests Francisks un patriarhs Kirils.

Deklarācijas beigās Katoliskās un Krievijas Pareizticīgās Baznīcas vadītāji izsaka pateicību Dievam par kopējas sapratnes dāvanu, kas ir dota šai tikšanās laikā, un novēl, lai Jaunava Marija ar savu aizbildniecību iedrošina būt brālīgiem tos, kuri viņu godina. Lai viņi būtu vienoti Dieva noliktajā laikā, lai mierā un harmonijā veidotu vienu Dieva tautu Vissvētās un nedalāmās Trīsvienības godam.

I. Šteinerte/VR