Francisks izsūta pasaulē žēlsirdības misionārus

«Lai jūsu rokas svētī visus brāļus un māsas, mierina un dziedina viņu brūces,» ar šiem vārdiem Francisks izsūtīja pasaulē vairāk nekā 1000 žēlsirdības misionārus. Pāvests to veica Pelnu trešdienas dievkalpojuma laikā, kas šogad tika svinēts Svētā Pētera bazilikā divu svēto bikstēvu relikviju klātbūtnē. Tā bija jau otrā tikšanās reize ar žēlsirdības misionāriem. Jau vēstīts, ka Lielā gavēņa priekšvakarā pāvests pieņēma viņus speciālā audiencē.

Uzrunā misionāriem, norādot uz svētā Pāvila aicinājuma «izlīgt ar Dievu» dziļo nozīmi, Francisks mudināja ticīgos «neaizvērt savas sirdis Dieva priekšā». Viņš atgādināja, ka pirmais solis kristīgajā ceļā ir «atzīt sevi par tādu, kuram ir vajadzīga žēlsirdība». Pāvests runāja par šķēršļiem, kas apgrūtina atvērt sirdis.

Svētais tēvs atzina, ka pastāv kardinājums aizslēgt durvis un dzīvot ar savu grēku, cenšoties to vienmēr minimalizēt un attaisnot. Bieži domājam, ka mēs neesam sliktāki par citiem. Tomēr šādā veidā aizcērtas dvēseles durvis un mēs paliekam ieslēgti, kļūstam par ļaunuma cietumniekiem, sacīja Francisks.

Atvērt sirds durvis traucē arī kauns. Pāvests skaidroja, ka kauns patiesībā ir laba zīme, jo norāda, ka vēlamies atmest ļaunumu. Taču tas nekad nedrīkst kļūt par baiļu un izmisuma avotu. Francisks uzsvēra, ka pastāv vēl viens kārdinājums, proti, attālināties no durvīm. Tas notiek tad, kad sevi «iešujam» nelaimē, bieži domājam par drūmām un negatīvām lietām, līdz iegrimstam dvēseles vistumšākajā bezdibenī. Un mēs sākam pierast pie skumjām, zaudējam drosmi un kļūstam vāji vismazākā kārdinājuma priekšā. Tas notiek tāpēc, ka esam noslēgušies un aizbēguši no gaismas. Mūs atbrīvot var vienīgi Kristus žēlastība.

Pāvests aicināja ticīgos izlīgt un pārdomāt vārdus, ko Jēzus teicis tiem, kuri jūtas nospiesti un nelaimīgi: «Nāciet pie Manis visi». «Iesim pie Viņa! Tur atradīsim mierinājumu un prieku,» sacīja Francisks.

Turpinot uzrunu, Svētais atgādināja, ka Lielā gavēņa sākumā Baznīca mūs aicina dziļi izdzīvot šo laiku, lietojot trīs zāles, kas izdziedina no grēka. Kādas tās ir? Pāvests teica:

«Vispirms lūgšana, kas ir atvērtības un uzticēšanās Kungam zīme. Tā ir personīga tikšanās ar Viņu. Lūgšana samazina grēka radīto distanci. Lūgties nozīmē atzīt Jēzum, ka neesmu pašpietiekams, Tu man esi vajadzīgs, Tu esi mana dzīve un mana pestīšana. Otras zāles ir karitatīvais kalpojums, kas palīdz pārvarēt naidīgumu pret citiem cilvēkiem. Patiesa mīlestība nav ārišķīga izpausme, pasniedzot kaut ko citiem, lai tikai nomierinātu savu sirdsapziņu. Mīlēt nozīmē akceptēt to, kuram ir vajadzīgs mūsu laiks, mūsu draudzība, mūsu palīdzība. Un šāda dzīve ir kalpojums. Trešās zāles ir gandarīšana, kas palīdz atbrīvoties no piesaistīšanās pārejošām lietām un iemacīties būt iejūtīgākiem un žēlsirdīgākiem. Tas ir aicinājums būt vienkāršiem un dalīties ar citiem: atņemt no sava galda un saviem labumiem, lai no jauna mēs atklātu patiesās brīvības skaistumu,» sacīja Svētais tēvs.

Uzrunas noslēgumā pāvests novēlēja, lai Lielas gavēnis kļūst par brīnišķīgu iespēju atmest pasaulīguma garu, melus un vienaldzību. Esam aicināti no jauna atklāt savu kristīgo identitāti, proti, mīlestību, kas kalpo.

S. Krivteža / VR