2016-01-26 12:25:00

Lai pagātnes pārkāpumi nesaindē mūsu attiecības!


Noslēdzot Lūgšanu nedēļu par kristiešu vienotību, pirmdienas, 25. janvāra, pēcpusdienā Romas Svētā Pāvila ārpus Mūriem bazilikā Francisks vadīja ekumenisku dievkalpojumu. Tajā piedalījās dažādu reliģiju un konfesiju pārstāvji. Bija ieradušās arī Konstantinopoles pareizticīgo patriarhāta un Anglikāņu kopienas delegācijas.

Uzrunā pāvests norādīja uz Žēlsirdības jubilejas gada nozīmi. Viņš uzsvēra, ka nevarēsim sasniegt pilnīgu vienotību, ja pilnībā nepaļausimies uz Dieva Tēva žēlsirdību. Tas nozīmē lūgt piedošanu par šķelšanās grēku, kas ir atvērta brūce Kristus Miesā.

„Kā Romas bīskaps un katoļu Baznīcas gans lūdzu žēlsirdību un piedošanu par katoļu neevaņģēlisko rīcību pret citu Baznīcu kristiešiem. Vienlaicīgi aicinu visus katoļticīgos brāļus un māsas piedot par šodien vai pagātnē saņemtajiem ievainojumiem no citu kristiešu puses. Mēs nevaram izsvītrot to, kas ir noticis, bet arī negribam pieļaut, ka seno pārkāpumu smagums saindē mūsu attiecības.”

Pāvesta pārdomu pamatā bija svētā Pāvila atgriešanās notikums, kas norisinājās ceļā uz Damasku. Pāvils no Kristus vajātāja kļuva par dedzīgu Viņa sludinātāju. Tautu apustuļa darbība un mācība balstījās uz Dieva žēlsirdību. Francisks skaidroja, ka pirmās kristiešu kopienas, lai gan bija mazas, vājas un vajāšanu apdraudētas, dziļi apzinājās savu īpašo aicinājumu.

„Arī mēs esam aicināti priecāties un pateikties par to, ka esam izvēlēti līdzdarboties Dieva pestīšanas plānā. Kungs, kāpēc tieši es? Kāpēc tieši mēs? Te saskaramies ar žēlsirdības un Dieva izvēles noslēpumu: Tēvs mīl visus cilvēkus un grib atpestīt visus. Un tāpēc izvēlas dažus, lai caur viņiem Dieva mīlestība sasniegtu visus cilvēkus,” sacīja Francisks.

Uzrunā Svētais tēvs pieminēja arī šogad izvēlēto Lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību tematu: „Aicināti sludināt Kunga varenos darbus” (sal. 1 Pēt 2,9). „Neraugoties uz domstarpībām, kas mūs joprojām šķeļ, priecīgi atzīstam, ka kristīgās dzīves iesākumā ir aicinājums, kas nāk no paša Dieva, – sacīja pāvests. – Iet uz priekšu pa ceļu, kas ved uz pilnīgu un redzamu kristiešu vienotību, varam ne tikai tad, kad savstarpēji tuvināmies viens otram, bet īpaši tad, kad atgriežamies pie Kunga, kurš savā žēlastībā ir izvēlējis mūs un aicinājis mūs būt par Viņa mācekļiem. Atgriezties nozīmē atļaut Kungam dzīvot un darboties mūsu sirdīs un mūsu dzīvē.

„Kad dažādu Baznīcu kristieši klausās Dieva Vārdu un cenšas to īstenot savā dzīvē, viņi veic nozīmīgu soli ceļā uz vienotību, – skaidroja Francisks. – Mūs vieno ne tikai kopīgs aicinājums. Mums ir kopīgs uzdevums, kopīga misija: sludināt visiem cilvēkiem Kunga varenos darbus. Līdzīgi kā svētais Pāvils, arī mēs nevaram nesludināt Dieva žēlsirdīgo mīlestību, kas mūs apņem un pārveido. Vēl ejot pa šo ceļu, mēs varam attīstīt dažādus sadarbības veidus, kas veicina Evaņģēlija izplatīšonos pasaulē. Un ejot kopā un savstarpēji sadarbojoties, aizvien labāk apzināsimies, ka jau esam vienoti Kunga vārdā,” sacīja Svētais tēvs.

Uzrunas noslēgumā pāvests mudināja kristiešus nemitīgi lūgties par vienotību. Viņš uzsvēra, ka mūsu lūgšanas atbalsta ticības mocekļi, kuri jau tagad dzīvo pilnīgā vienotībā Dieva valstībā.

Atgādinām, ka svētā Pāvila atgriešanās piemiņas dienā Vatikāns paziņoja, ka 31. oktobrī pāvests Francisks dosies uz Zviedrijas pilsētu Lundu, kur 1947. gadā tika dibināta Pasaules luterāņu federācija. Vizītes mērķis ir piedalīties kopīgā dievkalpojumā ar luterāņiem, ievadot Reformācijas piemiņas pasākumus, kas ilgs līdz 2017. gada 31. oktobrim.

S. Krivteža / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.