Pāvests aicina ticīgos lūgties par saviem bīskapiem

Bīskapa uzdevums ir lūgties un sludināt Jēzus Augšāmcelšanos. Ja bīskaps nelūdzas un nesludina Evaņģēliju, bet nodarbojas ar citām lietām, tad Dieva tauta no tā cieš – sacīja pāvests piektdienas rīta Svētās Mises homīlijā. Komentējot Marka evaņģēlija fragmentu par divpadsmit apustuļu izvēlēšanu (sal. Mk 3,13-19), Francisks uzsvēra, ka bīskapi ir Baznīcas kolonnas. Viņi ir aicināti būt par Jēzus Augšāmcelšanās lieciniekiem. Kristus izvēlējās apustuļus, lai tie būtu ar Viņu un lai sūtītu viņus sludināt. Apustuļi ir pirmie bīskapi. Jūdasa Iskariota vietā tika izvēlēts Matejs. Tā bija Baznīcā pirmā bīskapa ordinācija.

„Mūsu, bīskapu, uzdevums ir būt lieciniekiem”, sacīja Svētais tēvs. „Mums jāliecina, ka Kungs Jēzus ir dzīvs, ka Kungs Jēzus ir augšāmcēlies, ka Kungs Jēzus soļo mums līdzās, ka Kungs Jēzus mūs atpestī, ka Kungs Jēzus atdeva par mums savu dzīvību, ka Kungs Jēzus ir mūsu cerība, Kungs Jēzus vienmēr mūs pieņem un mums piedod. Liecības sniegšana. Mūsu dzīvei jākļūst par liecību, par īstu Augšāmcēlušā Kristus liecību”.

Bīskapiem ir divi uzdevumi. Šajā sakarā pāvests turpināja: „Bīskapa pirmais uzdevums ir būt kopā ar Jēzu lūgšanā. Bīskapa pirmais uzdevums nav pastorālā plānošana… nē, nē! Pirmais uzdevums ir lūgšana. Otrais uzdevums ir liecināšana, tas ir, sprediķošana. Viņam jāsludina, ka Kungs Jēzus mums ir atnesis pestīšanu. Šie divi uzdevumi nav viegli, bet tieši pateicoties šiem uzdevumiem, Baznīcas kolonnas var būt stipras. Ja šīs kolonnas vājinās, jo bīskaps nelūdzas vai maz lūdzas, ja viņš aizmirst lūgšanu, vai tādēļ, ka viņš nodarbojas ar citām lietām, bet nevis sludina Evaņģēliju, tad novājinās arī Baznīca. Tā cieš. Dieva tauta cieš tāpēc, ka vājas ir kolonnas”.

Francisks atgādināja, ka bez bīskapa Baznīca nevar iztikt. Tāpēc mūsu visu pienākums ir lūgties par savu bīskapu. Tomēr tas ir mīlestības pienākums – piebilda Svētais tēvs. Tas ir bērnu pienākums pret savu tēvu. Tas ir brāļu pienākums, lai tādējādi ģimene paliktu vienota ticībā dzīvajam Jēzum Kristum.

„Tāpēc šodien”, noslēgumā teica pāvests, „gribu jūs aicināt lūgties par mums, bīskapiem, jo arī mēs esam grēcinieki, arī mums ir vājības, arī mēs esam pakļauti Jūdasa riskam, kurš, tāpat kā citi, bija izvēlēts, lai būtu par kolonnu. Arī mēs esam pakļauti riskam nelūgties un darīt kaut ko citu, nevis sludināt Evaņģēliju un izdzīt ļaunos garus… Svarīgi ir lūgties, lai bīskapi būtu tādi, kādus viņus gribēja redzēt Jēzus, lai mēs visi liecinātu par Jēzus Augšāmcelšanos. Dieva tauta lūdzas par bīskapiem. Katrā Svētajā Misē lūdzamies par bīskapiem: par Pēteri, kurš ir bīskapu kolēģijas galva, un par vietējo bīskapu. Tomēr ar to ir par maz: Mēs nosaucam vārdu un bieži vien to darām automātiski, un ejam uz priekšu. Svarīgi lūgties par bīskapu ar visu sirdi, lūdzot Kungam: Kungs, parūpējies par manu bīskapu; parūpējies par visiem bīskapiem, un sūti bīskapus, kas būtu īsti liecinieki; lai tie ir bīskapi, kas lūdzas, un bīskapi, kas ar saviem sprediķiem palīdz mums saprast Evaņģēliju un būt drošiem, ka tu, Kungs, esi dzīvs, ka tu esi mūsu vidū”.

J. Evertovskis / VR