Nenogalināt skaudības, vai greizsirdības dēļ!

Greizsirdība un skaudība. To, kas slēpjas aiz šiem diviem vārdiem, pāvests aplūkoja 21. janvāra rīta Svētās Mises homīlijā. „Greizsirdība un skaudība liek izmantot mēli, lai nogalinātu citus,” teica Francisks un lūdzās, lai Kungs mūs pasargā no šiem ļaunajiem grēkiem, kas pastāv arī kristīgajās kopienās.

Pirmajā Svēto Rakstu lasījumā, kas ņemts no Samuela grāmatas, tiek vēstīts par Izraeļa ķēniņa Saula skaudību pret Dāvidu. Pēc uzvaras, kas gūta pār filistiešiem, sievietes ar prieku dzied: „Sauls sakāva tūkstošus, bet Dāvids desmit tūkstošu”. Sauls kopš tās dienas Dāvidu uzlūko ar nepatiku un nolemj to nogalināt. No šī soļa Saulu atrunā dēls Jonatans, taču ļaunās domas nepamet ķēniņa sirdi. Pāvests teica:

„Skaudība  ir ļoti nejauka. Tā ir ļauna attieksme, ļauns grēks. Greizsirdība un skaudība aug sirdī kā nezāle. Tā neļauj augt labībai. Šādai sirdij nav miera. Tā ir saplostīta sirds, ļauna sirds! Arī skaudīga sirds, kā dzirdējām Svēto Rakstu lasījumā, ved pie nogalināšanas, pie nāves. Un Rakstos tas skaidri pateikts: velna skaudības dēļ pasaulē ienāca nāve.”

Pāvests apgalvoja, ka skaudība nogalina un nepanes, ka citam ir tas, kā nav man. Šāds cilvēks vienmēr cieš, jo skaudīgā un greizsirdīgā sirds cieš vienmēr. Tā ir cietoša sirds! Un šīs ciešanas vēlas citu cilvēku nāvi. Francisks atzīmēja, ka, lai to redzētu, tālu nav jāiet. Tepat, mūsu kopienās greizsirdības un skaudības dēļ cilvēki cits citu nogalina ar mēli. Ja kāds ir skaudīgs pret otru, tad sākas tenkas, un tenkas nogalina! Pāvests sacīja:

„Domājot par šo Svēto Rakstu fragmentu, es aicinu sevi un visus pameklēt, vai manā sirdī neslēpjas kaut kas no greizsirdības, kaut kas no skaudības, kas vienmēr ved pie nāves, un nedara mani laimīgu. Jo uz to, kas ir labs citā, šī slimība vienmēr liek raudzīties kā uz kaut ko, kas ir vērsts pret mani. Un tas ir ļauns grēks! Tas ir daudzu, daudzu noziegumu sākums. Lūgsim Kungu, lai Viņš mums dod žēlastību neatvērt sirdi greizsirdībai, neatvērt sirdi skaudībai, jo šīs lietas vienmēr ved pie nāves.”

Homīlijas noslēgumā pāvests pievērsās Pilāta personībai. Viņš atzīmēja, ka Pilāts bija inteliģents, un Marks Evaņģēlijā saka, ka Pilāts apzinājās, ka tautas vecākie Jēzu viņam nodeva skaudības dēļ:

„Skaudība inteliģentā, bet gļēvā Pilāta skatījumā bija tā, kas Jēzu noveda pie nāves. Tas ir instruments, galējs instruments. Jēzus viņam tika nodots skaudības dēļ. Lūgsim Kungam žēlastību nekad, nekad skaudības dēļ nenodot nāvē brāli, vai māsu – nedz draudzē, nedz kopienā, nedz kvartālā, kurā dzīvojam. Mums katram ir savi grēki, katram savi tikumi. Raudzīsimies uz labo un nenogalināsim ar savām tenkām skaudības, vai greizsirdības dēļ!”

I. Šteinerte/VR